Pašas siets Jāņu siers: pārbaudītas receptes un knifiņi, lai sanāk

Šī recepte ir elementāra un vienmēr izdodas. Uzkarsē katlā 5 l piena, pievieno 1 kg biezpiena, pakarsē, bet neuzvāra. Biezpiens veidos glītu kunkuli. To notecina caurdurī un masu liek atpakaļ katlā. Pievieno 200 g sviesta un visu sparīgi samaisa. Tad pievieno ķimenes, 2 olas, nedaudz sāls un karsējot visu kārtīgi sakuļ. Gatavo siera masu liek bļodā ar slogu un atdzesē, pēc tam izgāž uz šķīvja. Masu pēc sakulšanas var sadalīt mazākās devās un katrai pielikt citas sastāvdaļas: ķimenes, sīki sagrieztu papriku, dilles, sezama sēkliņas un citas garšvielas. Tad katru liek zem sloga atsevišķi, sanāk daudzu garšu sieri ar vienu vārīšanu.

Patīk siet tieši Līgo naktē (šogad gan īstie Saulgrieži jau garām) un izlaizīt siltu turpat no katliņa, un lai bik mazuma piegarša. Recepte visparastākā: rūgušpiens biezpienā, biezpiens siltā pienā – zelta likums no draudzenes mammas: viens trekns, otrs liess! – notecina, kamēr tikai pil, tad katliņā sviests, olas, sāls, cukurs, ķimenes un biezpiens, viss uz aci, nu strauji griež pret sauli, kamēr kamolā un lec nost no malām, i viss, vuosali āduši!

Protams, ar pienu no goves pupa gardāks, un, ja vel govīte fizkultūriete, kas pati zālīti plūc plašā pļavā... Bet ir brūķēts arī no veikalā pieejamā, īstais fīlings ir procesā un attieksmē!

Recepti neatceros pēc proporcijām, tāpēc tagad taisu pēc izjūtām. Atceros vien, ka piena masa ar rūgušpienu attiecība bija 1:1, tad vairs nav jāuztraucas, vai biezpiena par maz vai par daudz.

Vislabāk, ja tiek govs piens no nulles punkta izmantots. Pienu saraudzē rūgušpienā, kad sūkalas atdalās, kunkuļus karsē līdz biezpienam, to izkāš. To visu biezpiena masu svaigā pienā iekšā (jo treknāks, jo labāk) un atkal silda. Karsēšana (ne vārīšana) notiek tik ilgi, kamēr viss saiet lipīgi graudainā masā un sūkalās (atkal). Visu laiku jāmaisa, lai saprastu, kas notiek katlā un nepierautu biezpienu. To visu atkal izkāš.

Aktīvi, pat pasīvi agresīvi maisot, izkausē sviestu, samaisa ar sāli katlā turpat, kur taisīts biezpiens, un izkāsto masu liek iekšā katlā ar sviestu un sāli. Kad tas viss tikai sāk jaukties kopā, liek klāt visu no garšvielām, ko vēlas, un pāris olu dzeltenumu krāsai. Tas viss ir aktīvi jāmaisa, ne brīdi neapstājoties.

Līdz ko sāk vīties un ir viendabīgs, liek formā ar marli. Kritiskais moments ir nekādā gadījumā neļaut uzmest masai burbuli – tad nesacietēs, būs vienkārši mīksta masa.

Man tādas īpašas receptes nav. Vāru veikalā pirkto pienu, kad tas kļūst tāds kā spīdīgs, bet vēl neburbuļo, lieku klāt veikalā pirkto biezpienu un ceru, ka tas būs gana skābs un ka nebūs jāliek arī citronskābe, lai savelkas kunkuļos. Īpašais stiķis – katru gadu vienu daļu siera sienu ar ķiploku ziedu kātiņiem. Tas man garšo labāk nekā tradicionālais ķimeņu siers.

Nav man īpašas receptes. Ņemu ļoti senu, ko atradu žurnālos, un taisu. Bet vienu reizi man sanāca smērsiers. Nosit mani, bet nekad tā arī nesapratu, ko es tur sadarīju! Bet bija ļoti garšīgs.

Un tad mans otrs meistarstiķis – paskatījos receptē bez brillēm, un trīs sāls tējkarošu vietā pieliku trīs ēdamkarotes. Sanāca kaut kas, ko varētu izlikt lopiem, kā tos sāls klučus. Mērcēju, bet neko izglābt nevarēja. Ja ēda, tad acis asaroja.

Tā labā sajūta, kad kāds ciemos atnākušais Jāņubērns siera pilnu muti stiepjas pēc vēl vienas siera šķēles un it kā pa jokam jautā: "Vai tad pati sēji?" (jau zinot atbildi, ka pirkts, jo kuram tad vaļa pašam sieru siet, un jāzina jau arī – kā!) Un tu bez kādiem jokiem lepni atbildi: "Jā! Pati!" Lai izdodas labum labs un gardum gards Jāņu siers un priecīga līgošana! Sūkalas gan ārā nelej, izlasi, kā tās var likt lietā dažādos garšīgos veidos!