Foto: Shutterstock
No britiem nākušais sviestmaizes veids ir populārs visā pasaulē. Ja vien tev ir divas maizes šķēles, starp kurām saspiest sev tīkamo garšu, sendvičs ir tapis! Dos sātu, gan rimti sēdot pie brokastgalda, gan joņojot uz darbu vai laiski zvilnot piknikā!

Sendvičs šķiet ir slavenākā pasaules sviestmaize. Par tā krustēvu tiek uzskatīts 4. Sendvičas grāfs Džons Montegjū. Sviestmaize radās, pateicoties viņa neremdināmai kaislībai uz kāršu spēli. Tālajā 1762. gadā, Džons bija īpaši iekarsis spēlē, viņam veicās, pat ļoti veicās. Skaidrs, ka šādā brīdī pārtraukt spēli ar tādu sīkumu kā maltīti bija vairāk nekā nepieņemami, bet, lai arī kāršu spēle nav zirgu jāšanas sacīkstes vai medības, tā tomēr paņem spēkus un agri vai vēlu rada izsalkumu.

Ēdiens nedrīkst nošmucēt drēbes, rokas un kārtis. Šai kāršu spēles ēdmaņai jābūt arī viegli notiesājamai un bez atlikuma. Te nederēs vistas stilbiņi vai sātīga zupa. Grāfs Montegjū pieprasīja maizi ar apgrieztām garozām, pa virsu uzgrieztu cepeti un nostiprinātu ar maizes šķēli un pārgrieztu uz pusēm, izveidojot rokā ērti paņemamu trijstūri.
Foto: Shutterstock

Redzot , cik ērti, gardi un ātri grāfs notiesā sviestmaizi, citi spēlmaņi arī pieprasīja "to pašu, ko Sendviča grāfam". Vēlāk jau Sendviča sviestmaizes tika pieprasītas ārpus grāfistes, bet vēl brīdi pēcāk – arī aiz britu robežām. Tur jau šo sviestmaizi vienkārši sauca par sendviču un daži labi tās baudītāji pat nenojauta, ka sviestmaize nes aristokrātijas vārdu. 1900. gadā šī sviestmaize jau bija populāra visā pasaulē, bet gandrīz 30 gadus vēlāk, 1928. gadā, sāka ražot baltmaizi, kas sagriezta šķēlēs.

Ja atskatāmies vēl senākā vēsturē, tad ēdiens, kas iespiests starp maizēm, sastopams jau krietni senāk pirms Sendvičas grāfs bija dzimis. Vēl vairāk, tad nebija dzimis pat Kristus! Pashā svētkos ebreji starp diviem neraudzētas maizes gabaliem sapildīja jēra gaļu ar riekstiem un garšaugiem.

Mūsdienās sendviči ir ātro uzkodu virsotnē. Pat ja tu nespēlē kārtis, opcija paēst ēdmaņu, turot vienā rokā, ir lieliska opcija. Taču ne tikai steidzīgajiem der šīs sviestmaizes – tās vienlīdz labi izceļas arī vēlajās brokastīs un piknikos. Nav vēl izgudrots tāds "fast food", ko nevarētu pārvērst par "slow food". Tad nu lēnajos sendvičos var izpausties uz nebēdu un neievērot visus noteikumus. Ar lēnajiem sendvičiem atļauts arī nošmulēties un ēst tos, turot ar abām rokām. Ja mēs gribam būt patiesi, tad burgers jau ar tas pats sendviča Amerikas krustdēls vien ir!

Foto: Shutterstock

Brīdī, kad tika izgudrots sviestmaižu tosteris, kur četrkantīgā maizīte tiek apgrilēta un saspiesta trijstūros, sendvičs ieguva jaunu – karstu elpu. Neaizmirsīsim, ka sendviči spēj pieņemt arī kārdinoši saldu izskatu un garšu – ar banāniem, šokolādi, ievārījumu...

Sen pagājis tas laiks, ka sendviči top no baltmaizes, tie ir atvērti visa veida maizei – sākot no rudzu rikas, beidzot burkānmaizi! Neaizmirsti, ka jebkura sviestmaize pārtop par sendviču, ja tai virsū uzliek vēl vienu maizes šķēli!

Nu, ko – maizes rikas rokā, gardu ēdmaņu pa vidu un lai top!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!