Foto: Shutterstock
Dažas siltas dienas – un sirds jau pilna cerību! Nu tik būs, nu tik sāksies, laiks atklāt sezonu ar auksto zupu! Bet... Vēl nebūs. Bet tas nekas – šīs aukstās dienas jāizmanto, kārtīgi saēdoties ziemas sātīgās, barojošās un sildošās zupas. Pēc tam jau gribēsies pa gaisu vien lidināt, un ziemas zupas tam īsti neder – tās stingri tur pie zemes savā mātišķajā, siltajā tvērienā. Bet šajās dienās, kad vējš grib dvēseli izpūst ārā, sildoša zupa ir tieši tas, kas cilvēkam vajadzīgs.

Nav jau tā, ka zupas būtu tikai ziemas ēdiens, un nav jau tādu zupu, ko tikai ziemā drīkst ēst. Taču jāatzīst, ka ir zupas, kas ir tādas gruntīgas, barojošas un sazemējošas. Tās mirdz vienās tauku actiņās, un ziemā jau cilvēkam taukumu vajag, mežacirtēja gaitās ejot. Nu, vai uz biroju līgojot. Ziemas zupa ir tāda pamatīga vērtība un bāka dzīves vētrās – cilvēks vienmēr zina, kur atgriezties, kur viņu gaida, kur viņu pabaros tā, ka viegli sviedrus izsit uz pieres.

Foto: Shutterstock

Agrāk ziemas zupu robežas noteica arī produktu pieejamība – kamēr vēl zirņi un pupas bija krājumos, kamēr no skābo kāpostu mucas dibena vēl kādu kāpostu bļodu varēja sakasīt, kamēr pa šķēlei alkšņu gaļas vēl bija pagrabā, tikmēr ziemas zupas varēja vārīt. Kad beidzās krājumi, tad liesāka iztikšana, un nepacietīgi jāgaida pirmie zaļumi, gārsas, jaunās nātrītes, skābenes, viss spēcinošais, kas lien no zemes ārā.

Mūsu laikos dabūjams viss un visu cauru gadu, tomēr liekas, ka ir zupas, kas ziemai piestāv vairāk. Piemēram, pupiņu zupa ar ribiņām. Karsta, sātīga, ar tik pilnīgu, bagātīgu smaržu kā pati dzīve. Un tā garša! Pupiņu maigais tumīgums, kopā ar gaļas kreptīgumu, ak, katru ribiņu gribas tīri apgrauzt un vēl izsūkt visu gardo suliņu, un vēl sīpoli, burkāni, lauru lapas un pipari – kopā tas rada ēdienu, kuru, kā teiktu mana vecmāmiņa, mirdams var ēst!

Skābu kāpostu zupa, šķiet, arī piestāv aukstam laikam. Tā smarža, ko līdz galam nevar izpūst nekādu caurvēji un iesūkt nekādi tvaika nosūcēji. Garaiņi no šķīvja, tā kā brilles aizsvīst. Un tas saldskābais sulīgums, treknas cūkgaļas tvirtie, gardie gabaliņi, kas paši kūst mutē, putraimu tumīgums un kārtīga krējuma karote visam pa virsu – karaliski! Un, ja kas paliek pāri, tad nākamās dienas pusdienas – tās tak ir vēl labākas, jo šī ir viena no tām zupām, kas ar laiku kļūst tikai garšīgākas un garšīgākas.

Foto: Shutterstock

Šajās dienās tiešām vērts rīkot ziemas zupu atvadu vakariņas, jo skaidrs, ka šis ir ziemas zupu pēdējais uznāciens. Lai gardi un baudīgi!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!