Zaķis, plovs un čebureki – ko tik nevar noviltot! 30 viltīgas receptes

Viens no slavenākajiem piemēram pasaules ēdienu klasikā, runājot par viltotajiem ēdieniem, ir viltotā bruņurupuču zupa. Anglijā un Francijā kopš 16. gadsimta bruņurupuču zupa bija populārs ēdiens smalkās aprindās. Tas bija arī ārkārtīgi dārgs ēdiens, turklāt bruņurupuču bija maz, nav jau nekādas tibiņas vai aitas. Lai pabarotu visus smalkos ļaudis, kas pieprasīja modes ēdienu, ar laiku nācās izgudrot viltotā bruņurupuča zupu, ko gatavoja no teļa gaļas, kas garšas ziņā esot līdzīga bruņurupuča gaļai.

Atcerieties Luisa Kerola "Alisi Brīnumzemē"? To nodaļu, kur Alise ciemojās pie Viltotā Bruņurupuča un kurš žēlabainā balsī dziedāja: "Brī-ī-nišķā zuu-upa! Va-a-akara Zuu-upa!"

Lai nu kā, viltoto ēdienu autori nudien prot izlīdzēties – un parasti jau vārds "viltotais" vai, pēc senākas modes, "falšais" uzreiz ēdājam pasaka priekšā, ka ne zaķus, ne irbes, ne bruņurupučus priekšā neviens necels, taču ēdiens būs tāds, kad skata vai garšas ziņā atgādinās zaķi, irbi vai bruņurupuci.

Gadās jau gan arī tā, ka, ēdiens, kas kādreiz radies šauras rocības dēļ – piemēram, viltotais zaķis, viltotās irbītes – ar laiku kļūst nevis par izlīdzēšanos, kas jāpiecieš, kamēr tiks pie īstiem medījumiem, bet par patstāvīgu, cienījamu ēdienu, ko gatavo tāpēc, ka patīk un garšo.

Atsevišķa un milzīga viltoto ēdienu sadaļa attiecas uz ēdienu, ko aizvieto dažādu reliģisku uzskatu un fundamentālu dzīves pārliecību, piemēram, veģetārisma dēļ. Bet tas, kāpēc veģetārs izstrādājums tomēr jāsauc, piemēram, par desu jau ir cits jautājums un ne šai reizei. Šoreiz "Tasty" piedāvā gardu viltoto ēdienu izlasi – viss būs pa īstam garšīgi!