Kēksam ir senas tradīcijas. Anglosakšu zemēs to gatavo jau mēnesi pirms svētkiem, iejaucot mīklu ar ar kārtīgu žāvēto augļu maisījumu un izcepto kēksu pēc tam mēneša garumā rūpīgi mitrinot ar brendiju. Kēkss izdodas sulīgs, bagātīgs un vaigus sārtinošs.
Taču nekas nav nokavēts – Ziemassvētku kēksam var pievērsties jebkurā brīdī. Receptes ir dažnedažādas, un ne visas paģēr mēnesi ilgu noņemšanos. Un pat tās, kurās ieteikts nodarboties ar kēksu mēnesi pēc izcepšanas, var droši likt lietā arī dažas dienas pirms Ziemassvētkiem. Un mitrināšana ar brendiju arī ir tīrais izvēles jautājums.
Arī pildījums ir pilnīga brīvā programma ikvienam cepējam. Daudzi domā, ka kēkss nav kēkss bez rozīnēm – šīm Ziemassvētku ogām, citi kēksam pievieno sukādes, marmelādi, šokolādi, žāvētas un svaigas dzērvenes, riekstus, mandeles, magones un ko tik vēl ne.
Par pildījumu runājot, anglosakšiem ir tradīcija iecept kēksā gredzenu – kurš to atrod savā gabaliņā, tam nākamajā gadā ir labas izredzes apprecēties. Nu nez, kā to var tehniski nodrošināt, ka gredzens nenorijas? Un ko darīt, ja gredzenam uzkož tas, kurš jau ir tīri laimīgi apprecējies – šķirties, vai? Diez vai vajadzētu Ziemassvētku kēksā iecept neēdamas lietas. Bet ar ēdamajām gan ir īstais brīdis izpausties, lai kēkss sanāk gardu pārsteigumu pilns!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
