Šim desertam varētu piedēvēt divus raksturīgus nosaukumus – "Gadiem pārbaudīts omīšdeserts" vai "Atmiņas par vasaru jeb šķērsām pa ledusskapi". Gards, skaists, krāšņs un pats galvenais – ekonomisks, jo viss, kas nepieciešams – no vasaras saglabātie augļi (protams, der arī kādi šajā ziemas sezonā veikalie nopērkamie), želatīns un putukrējums. Tas arī viss!
Katliņā ielej aptuveni 800 mililitru ūdeni (var izmantot arī kompota šķidrumu) un saber visvisādus augļus, piemēram, avenes, svaigus ābolus (grieztus), žāvētus ābolus (grieztus), ķiršus, upenes, smiltsērkšķus (nedaudz, jo dod specifisku skābuma garšu) un aprikozes (grieztas). Ne jau daudz, bet no katra pa saujiņai (protams, ne vīrieša saujiņai, bet mazai sievietes saujiņai). Pievieno nedaudz kanēļa miziņu.
Visu katla saturu mazliet pavāra, lai tas smuki iekrāsotos un lai cietākie un žāvētie augļi kļūtu mīkstāki.
Tad vārījumu pagaršo, ja nepieciešams, pievieno cukuru. Un vēl nedaudz pakarsē.
Nogriež uguni. Kad nevārās ar mutuļiem, izšķīdina iepriekš uzbriedinātu veselu paciņu želatīna. Pēc tam vairs vārīt nedrīkst!
Katliņu pavelk malā un ļauj padzist.
Kad virums ir nedaudz padzisis, sagatavoto desertu liek stikla saldēdiena trauciņos (lai redz, kā skaisti tas izkārtojas), tāpēc būtu svarīgi parūpēties, lai katrā trauciņā ir augļu dažādība. Nu tā, lai nav tikai avenes želejā.
Var salikt trauciņus uz paplātes un iznest ārā vai arī ielikt uz kādu laiciņu ledusskapī (karstu ledusskapī nelikt!).
Desertam nepieciešams, lai skābais mijas ar saldo, tāpēc bez pukutrējuma neiztikt. Īsi pirms pasniegšanas, pagatavo putukrējumu. Un liek virsū saželējumam.
Lai izdodas!
