"Šo īsti par Marokas zupu nevar vairs saukt, tā drīzāk ir parafrāze par to, " atzīst Aija Balode no Ragaciema, kurai patīk eksperimentēt virtuvē. Tos eksperimenta rezultātus, ko pati, ģimene un viesi atzinuši par gardiem, viņa no virtuves ārā vairs nelaiž, bet turpina gatavot. "Man gan piemīt tendence receptes novienkāršot un pielāgot. Piemēram, šī zupa, kas sākumā burts burtā tika gatavota pēc autentiskas marokāņu receptes, piedzīvojusi izmaiņas. Sāksim ar to, ka maltā gaļa ir liellopa, nevis jēra. No oriģinālās receptes ir palikuši aunzirņi, lēcas un garšvielas, par pārējo es vairs neesmu tik droša, bet vizuāli zupa atgādina to pašu, ko gatavoju pēc "pareizās" receptes, " Aija ir atklāta.
Visgrūtāk iet ar receptes pierakstīšanu, jo Aija atzīst, ka ļoti daudzām sastāvdaļām tiek izmantots mērs "uz aci" un "pēc garšas": "Ja zupa par biezu, pieleju vēl šķidrumu, ja par plānu, tad vēl lēcas. Ja nav buljona, tad ņemu talkā kubiņu un ūdeni. "
Sastāvdaļas
Sagatavošana
Lēcas aplej ar ūdeni un ļauj uzbriest.
Uzkarsē katlā eļļu. Katlā saber garšvielas, tajās apcep sakapātu sīpolu, ķiploku un malto gaļu, līdz tā nav vairs sarkana.
Paralēli uz pannas apcep nelielos gabaliņos sagrieztu burkānu un seleriju.
Kad gaļa apbrūnināta, pielej buljonu, līdz gaļa nosegta, iemet apcepto burkānu un seleriju.
Vāra, kamēr burkāni pamīksti, 7– 10 minūtes, tad pievieno zirņus un tomātus. Ja nepieciešams – papildina ar buljonu.
Pavāra, pievieno čilli mērcīti, pāris karotes brūnā cukura un kinzu.
Pagaršo, pievieno sāli un/vai citas garšvielas, ja prasās.
Vēl drusku pavāra, tad lej šķīvjos. Pasniedz ar krējumu un kinzu vai citiem zaļumiem, kas iet pie sirds.
Šī zupa pieder tai zupu kategorijai, kura kļūst gardāka ar katru dienu. Ja viesi vai talcinieki (šī ir ideāla rudens talku zupa!) nav visu apēduši, tad otrā dienā tā būs vēl aromātiskāka un garšīgāka.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
