Populārā sieviešu žurnālā bija publicēts tiramisu stāsts un intervija ar itāļu pavāru, kurš dalījās ar savu recepti. Patiesībā jau šis ir ļoti vienkāršs itāļu deserts, ko katra saimniece gatavo pēc savas receptes, un tieši viņas recepte ir tā vienīgā un patiesā. Vienīgais princips, kas saglabājas – stiprinātā kafijā mērcētie cepumi, kas tiek kārtoti pamīšus ar maskarpones un olu krēmu. Tāda salda arhitektūra - deserta būvniecība.
Izplēsu recepti un sāku gatavoties dienai, kad manā virtuvē taps šis itāļu virtuves šedevrs. Vispirms, protams, bija jāsagaida algas diena, jo savioardi cepumi un maskarpone gluži nemaksāja tikpat, cik "Selga" un biezpiens (cepumu un biezpiena kūka bija mans treniņlaukums).
Un tad tas notika – es pagatavoju tiramisu! Es, latviete ar igauņu saknēm, pagatavoju itāļu virtuves stūrakmeni! Un man izdevās! Un kā vēl izdevās! Pats satriecošākais un pārsteidzošākais – tas prasīja nepilnu pusstundu mana laika! Protams, es šeit neierēķināju gatavināšanu ledusskapī, bet pats process bija izklaidējoši ātrs.
Nu jau ceturtdaļgadsimtu ar šo desertu es vācu uzslavas, aplausus un saucienus: "Atkārtot! Atkārtot!". Esmu atstrādājusi visu līdz detaļām, izmēģinājusi dažādot (manā kontā ir ķirbju, kā arī melleņu tiramisu) un izstrādājusi vadlīnijas kā sev, tā citiem, kuri grib šo desertu atkārtot savā virtuvē.
Tiramisu pagatavošanai patiesībā ir 4 soļi, tikpat, cik šajā vārdā zilbju. Ti-ra-mi-sū! Tieši tik vienkārši!
Pirmais solis: vārām kafiju un bagātinām to!
Pagatavo stipru kafiju! Es to daru, samaļot kafijas pupiņas un pagatavojot kafiju itāļu kanniņā. Tā ir aromātiskāk un autentiskāk, taču derēs arī aplejamā "čupiņkafija", šķīstošā kafija, vārdu sakot, jebkura kafija – melna un rūgta. Kad tumšā dzira pagatavota, laiks to bagātināt ar alkoholu. Esmu izmēģinājusi dažādas garšas, sākot no balzama, beidzot ar Marsalas vīnu un par labu atzinusi tieši brendiju. Augšminētais kungs vispār ir viens no perfektākajiem spēlētājiem desertu pagatavošanā.
Starp citu, esmu provējusi cepumus izmērcēt tikai itāļu liķierī limončello – nu ļoti reibinošs un pikants deserts sanāca, bet par tiramisu to īsti nenosauksi, tam tomēr piestāv kafija.
Otrais solis: putojam krēmu!
Ta-dā! Šo gadu desmitu laikā esmu atklājusi, ka maskarpone no maskarpones atšķiras! Un kā vēl atšķiras! Ļoti daudziem ir tendence saiet ķīselī pēc saputošanas ar cukuru. Ja tiramisu gatavo atsevišķos trauciņos pa porcijām, tad krēma ķīselisms ir pieļaujams, bet, ja tas ir liels trauks no kura katrs paņem porciju sev, tad jāmeklē veidi, kā maskarponi savaldīt (piemēram, pāris dienas pirms gatavošanas notecināt sietā ledusskapī, līdzīgi kā skābo krējumu medus kūkai).
Esmu izmēģinājusi 9-12 dažādus maskarpones sierus – kā Itālijā, tā Vācijā ražotus, dārgākus un lētākus, bet manam tiramisu der tikai viens – Polijā dzimušais "Epiu" maskarpones siers, ko var atrast, ja uz iepakojuma meklē Itālijas karogu un maskarponē tīksmi iegūlušās zemeņogas. Tas ir īstais! Tas garantē, ka tiramisu ir pufīgs, bet reizē arī stingrs, tāds kā gubu mākoņi vasarā.
Vēl būtiska nianse – tiramisu krēms ir jākuļ, jāputo, jāpiepilda ar gaisu un mīlestību! Te nederēs blenderis! Šo rīku liec atpakaļ plauktā un aicini talkā pie smūtijiem. Blenderis ķīselī pārvērtīs pat "Epiu" maskarponi! Ņem talkā mikseri vai , ja rokas gana spēcīgas - tad putojamo slotiņu!
Trešais solis: mērcējam un būvējam!
Tagad laiks mērcēt savioardi cepumus reibinošajā kafijā. Šis, iespējams, ir visgrūtākais posms vieglajā ceļā uz desertu – cepumi jāmērcē ātri no abām pusēm. Ja izmērcēsi par daudz, būs kafijas un cepumu zupa, izmērcēsi par maz, deserts nesavilksies un būs kraukšķīgs, nevis mīksts un pūkains. Hop! – vienu pusi, hop! – otru pus un traukā iekšā!
Starp citu, ja gribi ļoti autentisku tiramisu, tad cepumi jācep pašam. No pieredzes saku - nav vērts! Baigā ņemšanās! Garša no tā nemainās.
Brīdī, kad cepumi reibinošajā kafijā tiek apsegti ar olu un maskarpones sedziņu, tiek krāmēti virsū nākamie.
Cik kārtas būvēt? Tik, cik trauks atļauj, bet no pieredzes varu ieteikt, ka trīs stāvu tiramisu ir visoptimālākais un gardākais variants.
Ceturtais solis: nogatavinām un baudām!
Kad tiramisu māja uzbūvēta, to bagātina ar kakao. Lieliska ierīce ir apaļais metāla tējas sietiņš - iegrāb kakao un sirsnīgi uzpurini noslēdzošajai krēma kārtai. Nu, ko - itāļu deserts ir gatavs nobriest ledusskapī. Kādas 4-5 stundas būtu ieteicams, bet, ja saldais itālis dabūs ledusskapī nosnausties visu nakti, iegūs vēl labāku formu.
Un te receptes īsā un konstruktīvā versija:
Sastāvdaļas
Sagatavošana
Izvāra stipru kafiju, ko bagātina ar brendiju un atdzesē.
Olas dzeltenumus atdala no baltumiem. Tiramisu gatavošanai vajadzēs tikai pusi no baltumiem, tātad atlikušos divus olu baltumus, var izcept bezē cepumos, mini pavlovā vai omletē.
Baltumus saputo stingrās putās un liek ledusskapī.
Dzeltenumus saputo ar pūdercukuru, tad pieputo klāt maskarpones sieru. Obligāti izmanto putojamo slotiņu vai mikseri. Nekādā gadījumā – blenderi.
Sagatavotajā olu un siera masā ar karoti iecilā olbaltuma putas.
Ņem tiramisu paredzētās 200-250 ml burciņas (der arī glāzes, krūzes un bļodiņas) un sāk tiramisu būvniecību. Cepumus izmērcē kafijā un liek burciņā, pārklāj ar krēma kārtu, tad atkal liek cepumus un krēmu. Noslēdzošā ir krēma kārta un tā tiek pārkaisīta ar kakao.
Burciņas liek ledusskapī uz vismaz 4-5 stundām nogatavoties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
