Šī ir manas ģimenes recepte, pēc kuras Ziemassvētkos cepam piparkūkas, kopš sevi atceros. Mamma šo recepti bija atradusi 1966. gadā izdevniecības "Liesma" izdotā grāmatā "Mājai un ģimenei". Kopš tā laika recepte netiek mainīta, jo visi gaida ka mūsu piparkūkas būs tādas, kā vienmēr – ar pareizo garšu. Kaut kam jau ir jābūt mūžīgam šajā pasaulē, un viena no šīm retajām lietām ir mammas piparkūku recepte. Nu, protams, arī pīrādziņu recepte. Bet tas jau ir stāsts citai dienai.
Miezerī saberž garšvielu maisījumu.
Iesala ekstraktu lej katlā, pievieno cukuru, sviestu un maisot vāra līdz burbulim. Izslēdz plīti.
Verdošajā masā iekuļ pusi no izsijātiem miltiem un saberzto garšvielu maisījumu. Visu kuļ, līdz masa atdalās no katla malām un kļūst vijīga.
Mīklu nedaudz padzesē. Tikmēr otru pusi miltu sajauc ar cepamo pulveri.
Mīklā iekuļ sakultas olas un pārējos miltus.
Mīklu kārtīgi izmīca un noliek uz dažām stundām vai, vēl labāk uz nakti, atpūsties vēsā vietā.
Piparkūku bilžu vēl nav, jo šogad vēl neesam cepuši - fotogrāfijā redzams brīdis no mīklas vārīšanas. Bet tas jau arī ir pats svarīgākais patiesībā. Mīkla ir plastiska un labi rullējas. Piparkūkas iznāk gaiši brūnas, gludas. Tās ir kraukšķīgas un nav pārāk stipras, tomēr Ziemassvētku garšvielu mikšļa klātbūtne ir labi sajūtama. (Tātad, ja gribas lielāku stiprumiņu, jākoriģē garšvielu maisījums pēc saviem ieskatiem.) Lai labi garšo!
