Rīsu putra ar saldo krējumu

Rīsus bez maisiņiem izvārīt neprotu, jo piedeg. Labāk sanāk no parastiem, apaļajiem rīsiem.

Vāru 2 paciņas rīsus ar visiem maisiem, un vāru ļoti ilgi - nu kādas minūtes 30, pieleju ūdeni, lai nesāk piedegt, beigās, kad jau ķeselē tos rīsus ar visām pakām ārā, lai ūdens tāds duļķains paliek katliņā.

''Uzšķēržu'' tās 2 pakas un saturu gāžu atpakaļ tai rīsu ūdenī, tagad pieliek 1 paciņu vaniļas cukura un kādu krietnu šķipsnu sāls, samaisa labi, pagaršo- vai garša apmierina- kas nu kuram garšo, citam saldāka u.t.t. - un tagad daru galveno.

Leju klāt 1 paciņu salda krējuma un tagad gan tā riktīgi samaisa to putru, jābūt mazliet pašķidrai, ja nav, tad var vēl mazliet auksta piena pieliet, nu voobšem jābūt šķidrākai, kā it kā gribētos - un tad dara vēl tā, tasītē ieliek 1 ĒK miltu (bez kalna) un atšķaida ar gramu sāls, ūdeni un iegāž iekšā tajā putrā, lai uzsit burbuli. Dziestot sāks tā kā galerēties. Faktiski garšo kā rīsu krēms.