Rakstā tālāk ieteikumos dalās nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas grupas "Civinity" aukstumiekārtu, ventilācijas, kondensēšanas iekārtu nodaļas vadītājs Nikolajs Šafirovs.
Kā atgādina uzņēmuma speciālists, ja iekštelpās netiek nodrošināta pareiza un pietiekama ventilācija, tajās sāk veidoties paaugstināts mitruma līmenis un kondensāts. Tas, kā norāda speciālists, kaitē gan cilvēkam, gan ēkai – rodas pelējuma sēnītes, putekļu ērces utt., kā arī mājas konstrukcija ar laiku var tikt bojāta. Uzņēmuma pārstāvis atzīmē, ka ir veikti pētījumi, kuros pierādīts – sliktas kvalitātes gaiss iekštelpās var veicināt slimības. Vienam cilvēkam stundā ir nepieciešams nodrošināt 20 līdz 30 kvadrātmetrus svaiga gaisa.
Ne tikai loga atvēršana
Kā atgādina Šafirovs, logu atvēršana nav ventilācija. Viņš skaidro, ka tā ir periodiska gaisa apmaiņa ar īslaicīgu efektu bez iespējas kontrolēt apmaināmā gaisa daudzumu. Savukārt ventilācija ir kontrolēta gaisa pārvietošana un apmaiņa telpās, lai uzturētu vēlamo telpas gaisa kvalitāti.
Viņš atgādina, ka ir dabiskā un mehāniskā ventilācija, kur dabiskās ventilācijas gadījumā ēkā tiek ierīkoti atvērti gaisa ventilācijas kanāli un gaisa cirkulācija notiek dabiskā ceļā, āra un iekštelpu spiediena starpības rezultātā.
Praktiski ieteikumi
"Civinity" speciālists uzskaitījis arī virkni ar padomiem par mājokļa vēdināšanu:
- Rudenī, ziemā un agrā pavasarī, kad ārā vēl ir auksts laiks, arī nepieciešams vēdināt telpas, bet, jāņem vērā, ka siltuma zudumi var palielināt izmaksas par apkuri;
- vēdināt mājokli vajadzētu, atverot logus pilnībā uz īsu brīdi, pirms mēbeļu virsmas paspēj atdzist. Tāpat vajadzētu izslēgt elektriskos sildītājus, ja tādi ir, lai tas lieki netērētu elektrību;
- ja siltākā telpā gaiss ir mitrs, tad ieteicams durvis uz vēsāku telpu turēt ciet, lai pasargātu no mitrā gaisa kondensēšanās un samazinātu pelēšanas risku. Der atcerēties, ka starp telpām notiek gaisa apmaiņa, tādēļ nav ieteicams atstāt durvis atvērtas un šādā veidā apsildīt vēsākās telpas;
- jo vēsāka ir istabas temperatūra, jo biežāk telpa būs jāvēdina. Tas jādara, lai samazinātu gaisa mitrumu. Vajadzētu parūpēties, lai mājoklī temperatūra nav zemāka par +15 grādiem pēc Celsija, arī, ja dodieties prom no mājas uz ilgāku laiku un izvēlieties samazināt temperatūru mājoklī;
- pārbaudiet, vai nekas netraucē gaisam brīvi cirkulēt ap radiatoriem. Nenovietojiet to priekšā mēbeles, nežāvējiet uz radiatoriem drēbes, kā arī nenosedziet tos ar aizkariem;
- pirms loga atvēršanas būtu ieteicams radiatora termostatisko vārstu aizgriezt ciet un pēc vēdināšanas atgriezt iepriekšējā stāvoklī, pretējā gadījumā viss siltums tiks novadīts apkārtējā vidē;
- pavasarī un rudenī pieļaujamais relatīvā mitruma līmenis mājoklī ir līdz 60 procentiem. Ja liekas, ka gaiss kļūst pārāk mitrs, var izmantot ierīci higrometru. Tā ir ierīce, kas nosaka relatīvā mitruma līmeni un brīdina par nepieciešamību vēdināt telpas, ja mitruma daudzums pārsniedz 50 procentus. Ja mitruma līmenis ļoti strauji pieaug, tas liecina par nepieciešamību pārbaudīt ventilācijas sistēmas darbību;
- kādēļ gaiss telpās kļūst mitrs? Ūdens tvaiki veidojas, cilvēkiem elpojot un svīstot. Mazgāšanās dušā, vannā, drēbju žāvēšana iekštelpās un ēdiena gatavošana rada mitrumu. Ja žāvējat veļu iekštelpās, tad telpas būtu ieteicams vēdināt biežāk. Tāpat, gatavojot ēdienu, katlam labāk uzlikt vāku, lai pārāk daudz ūdens tvaiku nenokļūst telpā. Arī telpaugi un puķes izdala mitrumu, jo ūdens, kas tiek izmantots telpaugu laistīšanai, iztvaiko un nokļūst gaisā;
- gaisa apmaiņa, atverot logus vaļā, notiks tikai tad, ja ir temperatūras starpība starp iekštelpu un āra gaisu. Vai arī, ja ārā pūš vējš. Siltās un bezvēja dienās logu atvēršana gaisa apmaiņu veicinās minimāli, tad labāk izmantot mehāniskās vēdināšanas iekārtas, piemēram, ventilatorus;
- ziemas periodā telpas jāvēdina no divām līdz piecām minūtēm vismaz divas reizes dienā, plaši atverot logus. Aukstā periodā nav ieteicams turēt logus vaļā pārmērīgi ilgi, jo tad var atdzist loga konstrukcijas un pieguļošās sienas, kā arī tiek nelietderīgi izmantota siltumenerģija;
- ja mājokļa ārsienas nav labi nosiltinātas, tad nav ieteicams pie pašām sienām novietot mēbeles vai sadzīves tehniku. Gaiss varēs brīvi cirkulēt, ja mēbeles pārvietosiet 10 centimetru attālumā no sienas. Tādējādi gaisa temperatūra uz sienas virsmas nebūs izteikti vēsāka, kā pārējā telpā, turklāt tiks samazināts pelēšanas risks;
- ja mājā ir stikla pakešu logi (piemēram, PVC, koka) – tie ir ļoti blīvi, turklāt caur tiem iekštelpās nenonāk āra gaiss. Šādus logus ieteicams papildināt ar speciālām mikroventilācijas sistēmām, kas nodrošina kontrolētu gaisa daudzuma pieplūdi telpā. Ar tām var aprīkot arī jau esošos stikla pakešu logus, ne tikai, uzstādot jaunus;
- kļūda, ko bieži pieļauj, nomainot iekštelpu durvis – zem tām netiek atstāta pietiekoši liela sprauga gaisa cirkulācijai. Lai gaiss cirkulētu, spraugai starp durvīm un grīdu vajadzētu būt viens līdz divi centimetri. Īpaši svarīgi tas ir guļamistabai, kur pavadām vismaz astoņas stundas diennaktī, gaiss tiek pieelpots un palielinās CO2 koncentrācija telpā;
- apkures sezonas laikā nevajag visu dienu atstāt logu vaļā tā saucamajā "vēdināšanas" režīmā, jo tā telpā nevajadzīgi kritīsies temperatūra un tāpat netiks nodrošināta nepieciešamā gaisa apmaiņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
