No griestiem uz mēbelēm

Aivars Lauzis ikdienā strādā par programmētāju, bet laika gaitā viņš kopā ar saviem draugiem ir pagatavojis visdažādākās mēbeles un drīz pabeigs "būvēt" arī mājas apstākļos radītu projektoru. Viņaprāt, ikviens savas rokas var padarīt veiklas, jo sākotnēji visi piedzimst bez īpašām prasmēm. "Esmu vasaras pavadījis laukos - tur daudz ko darīju ar rokām. Bet lielāko daļu mēbeļu vienkārši izdomāju un taisu. Ja kaut kas nesanāk, tad mācos pats no savām kļūdām un nākamreiz izdomāju labāk," viņš saka.

Krīze izdarīja pakalpojumu

Aivars kopā ar vairākiem draugiem šobrīd dzīvo lielā dzīvoklī klusajā centrā - tur viņi ievākušies pēc tam, kad kā pēdējie īrnieki palikuši bez apkures kādā citā centra namā. "Krīze mums ir izdarījusi tikai labu - dabūjām dzīvokli daudz labākā vietā un lētāk," priecājas Aivars. Iepriekšējā dzīvoklī viņam tikusi iedalīta vismazākā istaba. Aivars gribējis palielināt platību un izveidot divstāvīgu telpu: "Tā kā tur bija augstie griesti, bet esmu pamaza auguma, man šķita, ka istaba netiek ekonomiski izmantota. Nolēmu pagatavot otro stāvu un gultu ierīkot augšstāvā. Pie Mākslinieku savienības toreiz renovēja vienu ēku - meta ārā skaidu plāksnes un brusas. Es toreiz turpat blakus strādāju un pēc darba kādā vakarā savācu tās brusas. No tām pagatavojām rāmi, konstrukcijai vēl uzlikām pāris ribas un pa virsu salikām skaidu plāksnes."

Pārvācoties konstrukcija tika izjaukta. Sākotnēji Aivars bija iecerējis arī jaunajā mītnē ieviest sev otro stāvu, taču tur istaba bijusi daudz plašāka un konstrukcija būtu jābūvē no jauna. Tā kā vietas bijis pietiekami, viņš nolēmis materiālus izmantot kam citam. "Parasti mēs vienmēr ievācamies tukšos, nemēbelēās vietās un mēbeles vedam no dzīvokļa uz dzīvokli. Jaucot ārā, kaut kas parasti salūst vai kādu mēbeli izdomājam pārtaisīt. Tā bijis arī šoreiz - Aivars griestu pārpalikumus nolēmis izmantot veco mēbeļu labošanā un jaunu izgatavošanā. Viņš materiālus nekad nemetot ārā - jaunu lietu radīšanā viņš mēģina izmantot jau esošos resursus.

Aivars ikdienā strādā no mājām - gan pie programmēšanas projektiem, gan nodarbojas ar videomontāžu un dažkārt arī labo datorus. Visām šīm darbībām viņam nepieciešams apjomīgs galds, kādu viņš sev arī pagatavojis. Uz milzīgās virsmas var novietot visu sadzīvē un darbā nepieciešamo - vai tie būtu vairāki monitori, vai izjaukta datora sastāvdaļas. Šādu galda virsmu varot izveidot no vairākām garām skaidu plāksnēm - tādas pārdodot veikalā "Depo". Atliekot tās tikai saskrūvēt kopā un izveidot apakšējo konstrukciju, ko Aivars pagatavojis no vecām padomju mēbelēm: "Daudzi cilvēki tādas sviež ārā un, ja vajadzīgo nevar dabūt no radiem vai draugiem, tādas vienmēr var atrast izliktas uz ielas pie miskastēm, īpaši mikrorajonos. Parasti šīs skaidu plāksnes ir diezgan platas un labā stāvoklī."

Viņš "atdzīvinājis" arī kādu vecu kafijas galdiņu, kam saplīsis virsmas stikls - caurums aizpildīts ar griestu atlikumiem, nokrāsots, un nu uz tā glabājas pusuzkonstruēts projektors, ko Aivars šobrīd gatavo: "Arī šis paštaisītais projektors simbolizē resursu taupīšanu. Man bija laptops, kam salūza mātes plate. Šķidro kristālu displejs būtu jāsviež ārā, jo nekur nodot to nevar, tādējādi piešķirot tam otro dzīvību. Atradu internetā lēcas un sāku darboties - pārējie materiāli man bija. Vienu šādu projektoru jau esmu pagatavojis, tāpēc varu apgalvot, ka tas strādā - iepriekšējais stāv laukos, dažreiz skatāmies tur filmas. Projektora izveidi var apgūt šeit.

Klubs, fotostudija un florbola zāle

Drīz pēc ievākšanās izmaiņas skārušas arī virtuvi, kas ļoti sen nebija pieredzējusi remontu. Sākotnējais virtuves iekārtojums Aivaram šķitis pārāk nolietojies un drūms, tāpēc viņš kopā ar dzīvokļa biedriem nokrāsoja flīzes, izdekorēja sienu, pielika paštaisītus plauktus un nokrāsoja zemizlietnes skapīti. Virsma esot bijusi sabojāta, šķirbaina un veca, to jaunieši nomainījuši un izveidojuši ko līdzīgu iebūvētajai virtuves iekārtai: "No vecām mēbelēm paņēmām laminēto skaidu plāksni un piestiprinājām skapītim."

Savukārt plašā dzīvojamā istaba vienlaikus atgādina klubu, fotostudiju un nelielu treniņzāli - šeit ierīkots viss, kas nepieciešams mājinieku izklaidei un hobijiem. Pašgatavotās bāra letes mūžs iesliecas vairāku dzīvesvietu senā pagātnē, tomēr līdz ar ievākšanos Alberta ielas dzīvoklī, mēbele atjaunota un papildināta ar stabilākām konstrukcijām. "Tagad uz tās var droši  stāvēt," apgalvo Aivars. Viņa krājumos atrastās dienasgaismas spuldzes iemontētas letes apakšdaļā - ja gaismas ieslēdz, lete gādājot par romantisku noskaņu. 

Blakus letei pie griestiem piestiprināta paliela diskobumba - tā esot pagatavota no vienas milzīgas, "Maksimā" pirktas eglīšu mantiņas, kas pašrocīgi aplīmēta ar spoguļiem. "Šo gan pats negatavoju - tā ir dāvana no draugiem," saka Aivars. Pie pretējās sienas piemontēts arī starmetis, kas gādā, lai diskobumbai būtu ko atstarot. Saviesīgās dzīves teritoriju noslēdz paliels, zems un apaļš galds, tapis no griestu materiāliem - galda kājas veido krusteniski savietotas skaidu plāksnes.

Otrā viesistabas malā izveidota neliela foto un filmēšanas studija ar zaļo ekrānu - fona aizkars ir pašu rokām sašūts un metāla trosītēs iekārts griestos - šādi to var pārvietot uz vajadzīgo vietu istabā. Turpat pie griestiem Aivars piestiprinājis arī prožektorus, kas nodrošina filmēšanai nepieciešamo gaismu. 

Pie durvīm pret sienu atbalstīti paša izgatavoti florbola vārti: "Es spēlēju florbolu, un šos vārtus pagatavoju treniņiem," paskaidro Aivars.

Viņš neslēpj, ka pašiem gatavot interjera priekšmetus ir ne tikai interesanti, bet arī lēti: "Kamēr dzīvoju īrētās mājvietās, neesmu gatavs šeit daudz investēt - arī, gatavojot mēbeles pats, nepērku visdārgākos materiālus." Lai arī, pašam veidojot, uzturot un mainot interjeru, līdzekļi jūtami ietaupās, par šādu dzīvesveidu sanāk "maksāt" citā veidā - ir jātērē savs laiks un uz brīdi jāatsakās no ērtībām: "Piemēram, lai es pabeigtu savu darbagaldu, man ir jāatrod diena vai vairākas, kad varu atbrīvot šo galdu un plauktus no mantām, visu izjaukt un pabeigt konstrukciju. Tās ir, protams, sava veida neērtības, tas nav salīdzināms ar situāciju, kad meistars atbrauc un uzstāda jau gatavu mēbeli." Aivara dzīvoklis patiešām nedaudz atgādina darbnīcu - vairums jau pagatavoto konstrukciju īsti nav apskatāmas, jo uz tām novietotas topošo mēbeļu sastāvdaļas un citas sadzīvē noderīgas lietas.