Vēsturisko vērtību saglabāšana - Bauskas pils atjaunotās krāsnis un to dzīvesstāsti

Vēsturisko vērtību saglabāšana - Bauskas pils atjaunotās krāsnis un to dzīvesstāsti
Foto: Publicitātes foto

Bauskas pils telpās, līdzīgi kā citos Ziemeļeiropas reģiona vēsturiskos interjeros, nozīmīgu lomu ieņēmušas krāsnis. Tās ne tikai nodrošināja telpās siltumu aukstajos gadalaikos, bet bija arī iespaidīga un skaista interjera sastāvdaļa. Par šeit restaurētajām un greznajām krāsnīm portālam Tavamaja.lv stāsta mākslas zinātniece, Bauskas pils krāšņu podiņu kolekcijas pētniece Ina Līne.

Bauskas pils jaunākā daļa – tā sauktā Jaunā pils – būvēta 16. gadsimta beigās kā Kurzemes hercogu rezidence un apdzīvota laikā no 1584. līdz 1706. gadam. Tā ir vienīgā Latvijā no drupu stadijas rekonstruēta manierisma laikmeta pils, kurā, balstoties uz plašiem vēsturiskās un arheoloģiskās izpētes materiāliem, konservācijas un restaurācijas darbu rezultātā atjaunots gan ēkas apjoms, gan fasāžu un telpu apdare, stāsta pētniece.

Bagātīgā kolekcija

Krāšņu podiņu kolekcija iegūta Bauskas pils arheoloģiskajā izpētē. Atrastie podiņi pārstāv hronoloģiski plašu, tai pat laikā stingri definētu periodu, kas saistīts ar pils pastāvēšanu – no 15. gadsimta vidus līdz 1706. gadam. Pateicoties lielajam atrasto krāšņu podiņu lausku skaitam (vairāk kā 15 000) un podiņu tipu daudzumam (235), bija iespējams izstrādāt 16. gadsimta 2. puses līdz 18. gadsimta sākuma krāšņu rekonstrukcijas projektus un krāsnis atjaunot. Daļa no oriģinālajiem arheoloģiskajos izrakumos iegūtajiem podiņiem restaurēti un iemūrēti krāsnīs, stāsta pētniece.

235 dažādi podiņu tipi

Lēmums par to, kuras krāsnis tieši atjaunot, tika pieņemts, izvērtējot Bauskas pils arheoloģiskajos izrakumos atrasto podiņu mākslinieciskās kvalitātes un komplektāciju – tas nozīmē, ka rekonstruētas tās krāsnis, kurām no katra konstruktīvi atšķirīgā krāsns uzbūvei nepieciešamā podiņu veida ir saglabājies vismaz viens restaurējams podiņš. Tomēr vienlaikus izvēlēti arī iespējami atšķirīgi krāšņu paraugi, kuri spēj atspoguļot Bauskas pils podiņu un pašu krāšņu kontsrukciju daudzveidību. Klasificējot podiņus pēc izmantotā dekoratīvā motīva, glazūras krāsas un citām pazīmēm, uz pašreizējo brīdi Bauskas pilī muzeja krāšņu keramikas kolekcijā identificēti vismaz 235 dažādi atšķirīgi podiņu tipi. Izstrādājot krāšņu restaurācijas projektus, līdztekus podiņu hronoloģiskajai un stilistiskajai klasifikācijai noskaidrots arī tas, kāda krāsns, kurā vietā, kurā laika posmā atradusies, cik un kādi podiņi bija izmantoti katrā no krāsnīm, kā arī precizēti krāšņu tehniskie parametri – gabarīti, uzbūves veids, novietojums telpā, furnitūra, kurināšanas veids.

Krāšņu restaurācijas vēsture

Vēsturiski Bauskas Jaunajā pilī krāšņu būvniecība notikusi vismaz trīs galvenajos etapos. 16. gadsimta 80. gados, būvējot jauno Kurzemes hercogu rezidenci, pilī tika uzbūvētas jaunas apkures ierīces, un šo periodu reprezentē četras rekonstruētās krāsnis, no kurām trijās izmantoti zaļi glazēti, bet vienā zili-balti glazēti podiņi. Trīs no šī perioda krāsnīm, kuru podiņi pārstāv pašus dekoratīvākos un izteiksmīgākos podiņu tipus, uzbūvētas pils ziemeļu korpusa otrajā stāvā, kur tolaik atradās hercoga dzīvojamajās un reprezentācijas telpas, bet salīdzinoši vienkāršā un mazliet ''pārlaicīgā" dobo podiņu krāsns – pirmā stāva vārtu sardzes telpā.

Nākamais periods, kad pilī notikusi aktīva krāšņu būvniecība, ir 17. gadsimta vidus – pils inventarizācijas dokumentos minēts, ka laikā no 1644. līdz 1648. gadam remontētas un no jauna uzstādītas vairākas krāsnis, kā rezultātā 1650. gadā Bauskas Jaunajā pilī bijušas vismaz 11 krāsnis. Divas šim periodam stilistiski atbilstošas zaļi glazētas krāsnis uzstādītas pils dienvidu korpusa otrajā stāvā, kādreizējās pilskunga dzīvojamajās telpās. Pēdējās aktivitātes Bauskas pils būvvēsture, tostarp arī krāšņu būvniecībā, vērojamas pašā 18. gadsimta sākumā, konkrētāk 1701. un 1702. gadā, un saistītas ar zviedru garnizona uzturēšanos pilī Ziemeļu kara sākumposmā.

Zināms, ka šajā laikā būtiski pārvietoti pils nocietinājumi, remontētas vairākas pils telpas, kā arī uzstādītas jaunas krāsnis augstāko militārpersonu dzīves apstākļu uzlabošanai. Tieši par šī laika posma krāsnīm saglabājusies arī visbagātīgākā arheoloģiskā informācija – izpētē konstatēts, ka tās sabrukušas savā sākotnējā uzmūrēšanas vietā un atrasto podiņu daudzums ir ļoti liels. 18. gadsimta sākuma krāsnis, kurās izmantots ievērojams skaits oriģinālo arheoloģiskajos izrakumos iegūto un restaurēto podiņu, uzstādītas pils sardzes telpā un dienvidaustrumu torņa otrajā stāvā.

Restaurācijas meistari

Krāšņu rekonstrukcijas projektu realizēja restaurācijas firmas, kuras veica oriģinālo podiņu restaurāciju un izgatavoja rekonstruējamo podiņu matricas. Trīs Latgales keramiķu – Viktoru Pankova, Staņislava Viļuma un Pētera Gailuma darbnīcās tapuši paši podiņi. Projekta laikā pirmo reizi Latvijā vēsturisku krāšņu rekonstrukcijā izmantoti malkas ceplī dedzināti podiņi – tas nozīmē, ka tie izgatavoti attiecīgā laikmeta tehnoloģijai maksimāli tuvinātā veidā. Šāds risinājums ir nesalīdzināmi sarežģītāks, nekā podiņu apdedzināšana elektriskajā mufeļkrāsnī, taču tas piešķir podiņiem tikai saskarē ar ''dzīvu uguni" un dūmiem iespējamo glazūru nokrāsu daudzveidību un virsmu efektus, kādus nav iespējams iegūt elektriskajās krāsnīs.

10. oktobrī pulksten 14 Bauskas pils muzejā, Senā dzīvesveida skolas ietvaros, notiks pasākums "Bauskas pils krāsnis". Apmeklētājiem būs iespēja uzzināt par 16.-17. gadsimta krāsnīm un krāšņajiem podiņiem, to formām, izgatavošanu un pielietojumu. Pasākuma noslēgumā būs iespēja mālā izgatavot krāsns podiņu ornamentus, bet jaunākajiem apmeklētājiem - likt krāšņu podiņu puzles.

Source info

DELFI Tava Māja


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl


Tava Māja iesaka