No dedzināšanas līdz atdzimšanai – koka arhitektūra Rīgā

No dedzināšanas līdz atdzimšanai – koka arhitektūra Rīgā
Foto: Eduards Dambergs

Ikviena Latvijas pilsēta lepojas ar kādām īpašām arhitektūras pērlēm, kas ietver sevī kultūrvēsturiskā mantojuma ziņu un ir kā dzīva aizgājušo laiku lieciniece. Šajā ziņā vēsturiskā koka apbūve ir viens no raksturīgākajiem vaibstiem pilsētu sejās, un pēdējo gadu sabiedriskās aktivitātes, atbalsts un informācijas pieejamība ļāvusi realizēt ne vienu vien ieceri, izglābjot daudzus namus no bojāejas.

Vēsturiskās koka vērtības Rīgā

Tiek lēsts, ka Rīgā patlaban ir ap 4000 dažādu koka ēku un būvju, no tām UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā ap 500 objektu. Senākie koka apbūves objekti datēti ar 18. gadsimtu, kad arhitektūrā noteicošais bija klasicisma stils. To raksturoja stingri noteikta arhitektonisko elementu izkārtojuma sistēma (kolonnas, pilastri, dzegas kokgriezumi) un ģeometriskā plānošana. Jo īpaši aktīvi koka ēku celtniecība notika 19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā, kad arhitektūrā dominēja eklektisms, nacionālais romantisms un retos gadījumos jūgendstils. Eklektisma stilā celtās būves atšķīrās ar dažādu vēsturisko stilu elementiem, savukārt jūgendstila koka ēkās galvenā uzmanība tika pievērsta būvmasas izkārtojumam, plūstošām ēkas silueta līnijām un telpiskam strukturējumam, fasādes un iekštelpu rotāšanai tika izmantoti dažādi dekori.

Atjaunotās pērles Rīgā

Runājot par Rīgu, kurš gan nezina pazīstamākos koka apbūves objektus: Kalnciema kvartālu un Ķīpsalas koka apbūves kolekciju ar unikālo arhitekta Eižena Laubes (1880–1967) meistardarbu – nacionālā romantisma stilā celto dzīvojamo namu Zvejnieku ielā 5a.

Kalnciema ielu veido 23 klasicisma stilā celtas koka ēkas abus ielai, un to atjaunošanas projekts tika sākts 2006. gadā. Nozīmīga Kalnciema ielas ansambļa daļa ir brāļu Dambergu izveidotā komūna ar sešām atjaunotām koka celtnēm.

Ķīpsalas koka māju kolekcijas idejas autore ir arhitekte Zaiga Gaile, un projekta īstenošana aizsākās 1997. gadā, atjaunojot gan uz vietas esošās ēkas, gan papildinot kolekciju ar ēkām ''no malas'', piemēram, uz turieni pārvesta 19. gs. sākumā klasicisma stilā celtā guļbaļķu koka ēka no Baznīcas ielas 18, tāpat arī 18. gs. otrās puses vēlīnā baroka guļbūve no A. Briāna ielas 11 un neliela dārznieka mājiņa no Ganību dambja 7, kas jaunajā mājvietā ieguvusi nosaukumu Ķīniešu namiņš.

Popularitāti iemantojušas arī divas atjaunotās koka mājas Mūrnieku ielā – viena ir privātīpašumā, otra pieder pašvaldībai. Restauratori tām ķērās klāt 2003. gadā. Šis ēku ansamblis atrodas vēsturiskajā strādnieku priekšpilsētā Grīziņkalnā, un atjaunošanas projekta mērķis bija apkārtējās vides atveseļošana, nodrošinot dzīvojamā fonda saglabāšanu un uzlabošanu.

No citiem atjaunotās koka apbūves projektiem plašāk zināmas ir koka ēkas Balasta dambī 38/40 (1907. gads, arhitekts Jānis Alksnis), O. Vācieša ielā 5 (1872. gads, arhitekts Oskars Aleksandrs Johans Bārs), Brīvības ielā 140 (arhitekts Jānis Baumanis, 1888. gada projekts, ēka tiek atjaunota), Matrožu ielā 4/6 (1912. gads, arhitekts Aleksandrs Vanags). Ar rūpību mūsdienās atjaunotas vairākas ēkas galvaspilsētas centrā, Pārdaugavā, tā dēvētajā Maskavas forštatē, Sarkandaugavā un pa kādai vēl citos Rīgas rajonos. Atsevišķa stāsta vērtas ir Rīgas koka muižiņas: Pusmuižnieka nams Daugavgrīvas ielā 28, Zēlustes muižiņa Juglas ezera krastā, Borherta muižiņas dzīvojamā ēka, Kleistu, Hartmaņa, Nordeķu, Depkina muižiņas u.c. ēkas.

Atjaunošanas grūtības

Diemžēl līdzās atjaunotajām un sakoptajām koka būvēm, kas priecē acis un spodrina Rīgas tēlu, ir ēnas puse – vēsturiski koka nami, par kuru esamību daudzi nenojauš un kuru vizuālais un tehniskais stāvoklis drīzāk biedē, nekā rosina meklēt iespējas to atjaunošanai. Arī starp šīm ēkām atrodami valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļi, un labā ziņa ir tā, ka, sākot ar 2016. gadu, Rīgas pašvaldība piešķirs līdzfinansējumu kultūras pieminekļu, tostarp koka arhitektūras, saglabāšanai.

Saskaņā ar noteikumiem līdzfinansējumu varēs saņemt 50% apmērā no kopējā kultūras pieminekļa saglabāšanai nepieciešamā budžeta (tāmes), bet ne vairāk kā 14 000 eiro kultūras pieminekļu restaurācijai, konservācijai un ne vairāk kā 5000 eiro izstrādājumu restaurācijai.

Sākotnēji šo līdzfinansējumu piešķirs tiem īpašniekiem, kuru atjaunošanai paredzētās ēkas atrodas Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā, Mežaparkā, Kalnciema ielas koka apbūves zonā un atsevišķās vietās Pārdaugavā.

Koka ēku atjaunošana ir dārgs process, tāpēc, lai arī interese par šādu namu saglabāšanu ir, īpašniekiem bieži vien nolaižas rokas, uzzinot, kādi finansiāli ieguldījumi tos gaida. Tajā pašā laikā ir virkne lielisku piemēru, kas īstenoti pēdējos gados vai arī darbi turpinās joprojām, par ko Vladimirs Eihenbaums runā ar īpašu prieku.

''Tas notiek, pateicoties īpašniekiem, kuri ir vai nu vienas ģimenes locekļi, radinieki vai arī kopīpašnieki un vēlas sakārtot savu namu. Tādi ļaudis ir nākuši pie mums, kopā meklējam informāciju, vecās fotogrāfijas, spriežam par iespējām, konkrētiem darbiem,'' stāsta centra "Koka Rīga" vadītājs.

Eihenbauma kungs ieskicē arī pavisam skumju ainu – ņemot vērā, ka daudzviet vecajās koka ēkās dzīvo trūcīgi ļaudis un sociāli ne tik labvēlīga iedzīvotāju daļa, ap tām izveidojusies savā ziņā nelabvēlīga aura. Šādas mājas to īpašniekiem tikai sagādā zaudējumus, tāpēc tiek kalti dažādi plāni, kā no tām atbrīvoties. Ja ēka nodeg vai kā citādi kļūst bīstama dzīvošanai, pašvaldība tās iemītniekiem piešķir dzīvokļus. Ir zināms, ka tiek veiktas speciālas koka māju dedzināšanas, taču pierādīt, ka tās ir ļaunprātīgas, ir grūti. Piemēram, Pārdaugavā, Slokas un Dārza ielas rajonā, ir izcils Šveices stila koka ēku ansamblis, un visas mājas nodedzinātas no vienas puses. Vairākas ēkas nodegušas Bišu ielā un citviet.

Līdzās gan ir arī pozitīvi piemēri, piemēram, Mūrnieku ielas 14. nams, kur fasāde tika atjaunota par pašvaldības līdzekļiem – uzlikts jauns jumts, nomainīti vecie koka logi. Māja kļuvusi pievilcīga, un nomainījies arī tās iedzīvotāju kontingents – tagad te iekārtojušies inteliģenti pensionāri, jaunās ģimenes, studenti.

Godina veiksmīgāk atjaunotos koka namus

Lai veicinātu sabiedrības interesi par koka arhitektūras saglabāšanu, sākot ar 2014. gadu, centrs "Koka Rīga" aizsāka jaunu tradīciju – veiksmīgāk atjaunoto koka namu godināšanu. Šī atzinība ir kā sava veida pateicība namīpašnieku privātajai iniciatīvai, renovācijas gaitā pievēršot uzmanību ne vien ēkas funkcionālajiem uzdevumiem, bet arī sākotnējā izskata saglabāšanai un atjaunošanai. 2014. gadā īpašas atzinības plāksnītes tika piešķirtas sešiem atjaunotajiem koka namiem dažādās Rīgas vietās. Daži no tiem ir plašāk pazīstami, bet daļa, iespējams, ikdienas gaitās steidzot, vēl nav pamanīti.

Rakstu palīdzēja sagatavot Vladimirs Eihenbaums, koka ēku renovācijas centra ''Koka Rīga'' vadītājs un Ilvars Metnieks, Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktora vietnieks, arhitektūras projektu atbalsta virziena vadītājs.

Raksta fragments no žurnāla ''Būvinženieris'' (2015. gada decembris, Nr.47).

Source info

DELFI Tava Māja


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl


Tava Māja iesaka