Jaunākais pētījums apstiprina teoriju par to, ka cilvēka senākie priekšteči dzīvojuši Āfrikā, no kurienes lēnām izplatījās visā pasaulē.
Taču jaunie atklājumi izvirza jaunus jautājumus, jo cilvēces pirmtēvs, pēc ģenētiķu aprēķiniem, bijis aptuveni 84 000 gadus jaunāks nekā cilvēces pirmmāte.
Zinātnieki izvirzījuši teoriju, kas izskaidro šo neatbilstību. Pēc ģenētiķu domām, cilvēces ģenētiskais kods attīstījies kā mozaīka, un dažādus mūsdienu DNS fragmentus cilvēki ieguvuši dažādos laikos.
No fosilijām iegūtais ģenētiskais materiāls liecina, ka mūsdienu cilvēka priekšteči dzīvojuši Āfrikā aptuveni pirms 150 000 gadu.
Šo Āfrikas teoriju apstiprina mitohondriālās DNS - ģenētiskā materiāla, kas tiek mantots tikai no mātes - izpēte.
Saskaņā ar izpētes rezultātiem, mūsu tuvākā kopīgā ciltsmāte bijusi sieviete, kas aptuveni pirms 143 000 gadu dzīvojusi Āfrikā un tiek dēvēta par mitohondriālo Ievu.
Lai atrastu cilvēces kopīgo ciltstēvu, zinātnieki izveidoja cilvēces ģenētisko ciltskoku. Šajā ciltskokā tika fiksētas 1062 vīriešu no 22 dažādiem ģeogrāfiskajiem reģioniem hromosomas Y variācijas.
Arī ģentētiskais ciltskoks apstiprinājis teoriju par cilvēka izcelšanos Āfrikā, taču liecina, ka ciltstēvs bijis aptuveni 84 000 gadus jaunāks nekā cilvēces ciltsmāte.
Pētījuma autori snieguši arī interesantu ieskatu seno cilvēku migrācijas procesos. No Āfrikas austrumdaļas pirmie cilvēki pārceļojuši uz Tuvajiem Austrumiem, bet no turienes devušies tālāk uz Dienvidāziju, Jaungvineju un Austrāliju, galu galā sasniedzot arī Eiropu un Vidusāziju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
