Atkritumus šķiro divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju; tikpat daudz norāda uz infrastruktūras nepietiekamību. Ieraksts.
Foto: Publicitātes foto

Pēdējo deviņu gadu laikā gandrīz divkāršojies to iedzīvotāju skaits, kuri šķiro atkritumus, liecina Latvijas Zaļā punkta un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.* Augusi arī izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību un sabiedrības atbalsts dažādu atkritumu veidu savākšanas sistēmām. Vienlaikus 62% iedzīvotāju norāda, ka Latvijā daudzviet šķirošanas infrastruktūra vēl nav pietiekoši pieejama, tāpēc līdz ar pieaugošajai izpratnei par atkritumu šķirošanas nepieciešamību , šķirošanas sistēmas attīstībai būtu jākļūst vēl straujākai. Lai aktualizētu efektīvāku atkritumu apjoma samazināšanu, Latvijas Zaļais punkts no 21. aprīļa uzsāk “Šķiratlona pieccīņu”, mudinot ikvienu savā ikdienā ieviest 5P principu, tādējādi parūpējoties par jebkuras lietas ilgāku dzīvi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pieaugot videi draudzīga dzīvesveida popularitātei, iedzīvotāju izpratnei par atkritumu šķirošanas nozīmi, kā arī šķirošanas infrastruktūrai kļūstot pieejamākai, ik gadu turpina augt arī to iedzīvotāju skaits, kuri šķiro sadzīves atkritumus. Pērn mājsaimniecību atkritumus šķirojuši vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (60%), liecina Latvijas Zaļā punkta un pētījumu centra SKDS veiktais pētījums (salīdzinājumam: 2011. gadā tie bija 34%, 2018. gadā – 56%). Turklāt atkritumus šķirotu vēl lielāka sabiedrības daļa, ja dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami dalītās vākšanas jeb šķirošanas konteineri.

"Šķirošanas konteineru trūkums ērti sasniedzamā attālumā jau vairākus gadus ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki atsakās no šķirošanas, turklāt pēdējo divu gadu laikā par 4 procentpunktiem audzis to iedzīvotāju skaits, kuri norāda uz nepietiekamu infrastruktūru. Lielā mērā tas saistīts ar aizvien pieaugošo izpratni par šķirošanas nozīmi, jo cilvēku, kuri vēlas šķirot, kļūst arvien vairāk, bet infrastruktūra netiek līdzi, jo trūkst vienotas sistēmas valstiskā mērogā. Arī vietas, kur cilvēki vēlētos redzēt šķirošanas konteinerus, paliek nemainīgas: tie ir daudzdzīvokļu namu pagalmi, kas aktuāli vairāk nekā 80% iedzīvotāju, veikalu apkaimes, privātmāju rajoni – vietas, kur norit ikdiena vairumam Latvijas iedzīvotāju," skaidro Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis

Izpratnes uzlabošanos par to, kāpēc atkritumi jāšķiro, apliecina arī statistika: saskaņā ar aptaujas datiem 2018. gadā 13% Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka neizprot nepieciešamību šķirot, bet pērn tā atbildējuši vairs tikai 7% aptaujāto. Tāpat samazinājies paradums visus atkritumu izmest vienuviet – pirms trim gadiem tā rīkojās 38%, pērn – vairs tikai 30% iedzīvotāju. Biežāk šķiroto atkritumu tops gan pēdējo gadu laikā nav mainījies: tās ir stikla pudeles un burkas (84% bez izmaiņām), nolietotās baterijas (72% pērn un 74% 2018. gadā), plastmasas PET pudeles (76% pērn, 70% 2018. gadā). Toties krietni vairāk iedzīvotāju sākuši šķirot nolietotās elektroierīces (pieaugums par 10 procentpunktiem) un nolietotās riepas (pieaugums par 5 procentpunktiem).

Kopā ar sadzīves atkritumiem 22% iedzīvotāju joprojām izmet nolietotās baterijas un nevajadzīgās elektroiekārtas, bet 36% – nevajadzīgo tekstilu. Populārākie risinājumi šķirošanas veicināšanai, pēc sabiedrības domām, būtu vairāk atkritumu konteineru un urnu (54%) un cilvēku izglītošana (50%). Toties sabiedrības acīs mazinājusies sodu nozīme – 32% pērn pret 45% pirms trim gadiem, bet audzis atbalsts depozītu sistēmas izveidei. Jāatzīmē, ka 88% aptaujāto atbalsta dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. Vislielākais atbalsts – 89% – vērojams tekstila šķirošanas un savākšanas sistēmas ieviešanai.

Latvijas Zaļais punkts atgādina – efektīvs līdzeklis, kā risināt šķirošanas problēmas, ir maksimāli izvairīties no atkritumu radīšanas. Lai gan 59% sabiedrības atzīst, ka atbildība par to jāuzņemas ikvienam iedzīvotājam, tikai puse ikdienā cenšas mazināt pašu radīto atkritumu apjomu – galvenokārt ziedojot vai atdodot citiem nevajadzīgās lietas, izvairoties no impulsīviem, neplānotiem pirkumiem un izvēloties atkārtoti izmantojamu iepakojumu.

Atgādinot par 5P principa ieviešanu ikdienā jeb metodēm atkritumu apjoma samazināšanai, Latvijas Zaļais punkts sadarbībā ar uzņēmumiem "Eco Baltia vide", "Mežpils alus" un "Rimi" 21. aprīlī atklāja "Šķiratlona pieccīņu".

"Mēs aicinām katru Latvijas iedzīvotāju ļauties veselīgam azartam un īsti sportiskā garā bagātināt savu ikdienu ar 5P, kas ļaus dzīvot zaļāk! Tas nozīmē praktizēt piecas spēcīgas disciplīnas, kas palīdzēs līdz minimumam samazināt atkritumu rašanos: pateikt nē jeb nepirkt jaunas lietas, ja tās var aizstāt ar esošajām, pielietot vēlreiz, kur tas iespējams, pārskatīt savas izvēles, dodot priekšroku tam, kas videi draudzīgs, kā arī pārstrādāt un pārveidot lietas, dodot tām jaunu dzīvi," aicina K. Zakulis.

"Šķiratlona pieccīņas" ietvaros ikvienam interesentam lietotnē Roadgames pieejama arī vides spēle ar tādu pašu nosaukumu, kas ļauj uzzināt gan dažādus faktus par to, kā piedalīties pieccīņā, šķirot atkritumus un saudzēt vidi, gan arī kārtīgi izstaipīt kājas un labi pavadīt laiku.

* Pētījumu "Cik zaļi dzīvo Latvijas iedzīvotāji?" pēc Latvijas Zaļā punkta pasūtījuma veicis pētījumu centrs SKDS 2020. gadā, aptaujājot 1011 Latvijas iedzīvotāju 18–75 gadu vecumā.

Vairāk informācijas:
Alise Zvaigzne
Latvijas Zaļā punkta sabiedrisko attiecību speciāliste
Tel.: 28780467
E-pasts: alise@zalais.lv
www.zalais.lv
pieccina.zalais.lv
facebook.com/zalais.punkts

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form