Vaterlūpleina pārsteidz ar samērā dīvainu sajukumu - grezniem un padārgiem tūristu suvenīriem un pavisam lētiem krāmiem vienkopus. Te var nopirkt gan izcili skaistu, jaunu, greznu, acīmredzot nacionālos rakstos izšūtu somu par 35 eiro gan lētus, kastē samestus niekus par 1 eiro vai pat 50 centiem.
Tomēr galvenais objekts šoreiz ir lietotais apģērbs, kas atrodas tirgus galā, salikts lielās kaudzēs. Tirgotāji ir tikai kādi trīs, bet drēbju ļoti daudz. Blakus atrodas gan kaudzes par 5 eiro, gan par 1 eiro. Protams, daudz nekautrējoties notiek ierakšanās kādā no kaudzēm, paralēli ar citiem tūristiem. Apmēram 30 % no visa apģērba sastāda tieši vintage apģērbi un kāda sieviete, acīmredzot no Lielbritānijas, rādot man uz kādu kleitu un saka, ka viņai pieder vintage veikaliņš Lielbritānijā, kurā šāda manta tiktu pārdota par 10mārciņām nevis par vienu eiro. Ik pa laikam parādās jauni cilvēki, netālu kāds latviski novelk - ai, tā jau tikai humpala. Bet nu atrast var visu ko - gan pūkainu baltu ziemas apmetnīti, gan tautisku zviedru sarafānu, gan krimplēna kleitas. Atlasu veselu kaudzi un saimnieks dod pamatīgu atlaidi. Žēl, ka neprotu šūt, jo daudzām kleitām ir ļoti labs audums, bet tās ir ļoti, ļoti lielas.
Tieši pretī kaudzēm atrodas vintage veikaliņš. Jā, cenas svārkiem un kleitām vismaz 25 eiro, toties viss skaisti sašķirots, izmazgāts. Domāju - nez, varbūt arī viņi brīvajos brīžos izmanto ielu tirgotāju piedāvājumu, nopērk par vienu eiro to labāko un pēc tam pārdod dārgāk...Bet galu galā cilvēks tad maksā par to, ka pats nevēlas meklēt, šūt un mazgāt. Līdzīga situācija ir arī citos apmeklētajos veikalos.
Aiz stūra indietis tirgo indiešu apģērbus, blakus dārgākajām drēbēm, kas maksā ap 25 eiro, izlicis arī tunikas un kreklus par 3 eiro. Atrodu labu somu ar rastamanu simboliem, padomāju, cik tāda varētu maksāt Rīgā, tomēr izvēlos nepirkt - šādas mantas, atšķirībā no vintage, kas bieži jau ir tikai vienā eksemplārā, varēs nopirkt vienmēr.
Paralēli apģērbu lieltirgotājiem pa stūriem izvietojušies arī dažādu citu lietu un krāmu tirgotāji. Mūzikas kolekcionāri var iegādāties plates - desmit plates maksā tieši 10 eiro, labas, oriģinālas plates. Blakus atrodas pilnas kastes ar Victorinox nažiem par 2 eiro.
Var iegādāties arī dažādus sadzīves priekšmetus - mēs interesējamies par stāvlampām un pārdevējs saka, ka viena lampa maksā 10 eiro, bet ja ņemsim šo un vēl vienu, tad kopā būs 15 eiro. Daudzi sadzīves priekšmeti salikti kastēs un maksā 2 eiro - grāmatas, trauki, galda spēles utt. Amsterdamā daudzas lietas iespējams atrast ārpusē pie atkritumu kastēm, iespējams, ka daudzi no šiem priekšmetiem ir salasīti no ielas un tagad tos pārdod tālāk.
Labi, ar šo tirdziņu viss ir skaidrs, nākamajā dienā paredzēts doties uz Nordermarktu, kur esot gan pārtika, gan vintage. Tā arī tiek darīts, tirdziņš gan atšķirībā no Vaterlūpleinas nav centrā un neatrodas uz tūristu takām. Tas izrādās daudz dārgāks un salīdzinoši man neinteresantāks par Vaterlūpleinu, mazāk ir parasto krāmu tirgotāji, šo vairāk varētu dēvēt par suvenīru un rotu tirgu, vintage sortiments ir jau atlasīts, izmazgāts un sakārts uz pakaramajiem, līdz ar cenas sākas ar 10 - 15 eiro. Zinot, ka pati spēju atrast un izlasīt mantas, nav intereses kaut ko pirkt dārgāk par pāris eiro. Noskatītos auskariņus par 3 eiro man no deguna priekšas "noceļ" kāda holandiete. Tā nu Vaterlūpleina tiek atzīta par labāko pastāvīgo tirdziņu.
Ja gadās Amsterdamā būt aprīļa beigās, 30.aprīlī tiek svinēta karalienes dzimšanas diena droši vien ir īpaši interesanti, tad visa pilsēta pārvēršas par krāmu tirgu. Cilvēki pārdod savas mantas gan uz ietvēm, gan parkos, bērni pārdod savus zīmējumus un jau apnikušās mantas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
