Ceļojums pa Latviju: meklējot Ļeņinu

Foto: Raimonds Kaže

Pirms mazāk kā divdesmit gadiem Ļeņina piemineklis centrālajā laukumā bija ikdienišķa parādība gandrīz katrā Latvijas pilsētā. Deviņdesmito gadu sākumā šie pieminekļi tika demontēti un noslaucīti pagātnes mēslainē līdzās Brežņeva "Mazajai zemei", piecgades plāniem un dīvainiem nosaukumu saīsinājumiem. Vai tomēr šāds priekšstats būtu maldīgs?

imageFoto galerija

Vēl pirms nedēļas biju pārliecināts, ka gandrīz visi Ļeņina pieminekļi (jeb ļeņinekļi, kā tos dēvēja sadzīvē) mūsu valstī tika izkausēti, saskaldīti gabalos vai arī iznīcināti vēl kādā līdzīgā veidā, taču "Ļeņina meklējumu" brauciens pavēra gluži citādu ainu nekā biju iztēlojies.

Mūsu leņinekļu meklējuma brauciena maršruts sākotnēji bija paredzēts sekojošs: Rīga - Cēsis - Zeltiņu bāze pie Alūksnes - Bauska - Rīga, un tajā bija paredzēts atrast trīs Ļeņina pieminekļus.

Ļeņins Cēsu pils pagalmā

Tēlnieka Kārļa Jansona veidotais Ļeņina piemineklis, kas atrodas Cēsu pils dārzā, ir droši vien visvieglāk pieejamais un visprestižākajā vietā izvietotais ļeņineklis mūsdienu Latvijā. Visticamākais, ka pieminekļa saglabāšanā lielākā loma bijusi tā autora personībai - kā nekā Kārlis Jansons veidoja arī Rēzeknes pieminekli "Vienoti Latvijai". Līdz ar to Cēsu ļeņineklis nav nonācis kādā noliktavā vai mazdārziņā, bet gan atrodas pašā pilsētas centrā, lai arī guļus un lai arī kastē.

Neizlikšos, ka man būtu kaut mazākās zināšanas par tēlniecību, līdz ar to novērtēt, vai Jansona veidotais Ļeņins mākslinieciski ir pārāks par citiem Latvijas teritorijā atrodamajiem, nevaru, taču nedomāju, ka monumentālās propagandas pieminekļos kāds sevišķi vērtē tieši mākslinieciskumu. Ko gan šeit var novērtēt - risinājums ar kastē gulošo Ļeņinu ir pietiekami oriģināls un tas atļauj apvienot šķietami nesavienojamus nosacījumus - izvietot pieminekli pieejamā vietā, neizrādot tam sevišķu cieņu un vienlaikus nekāpjot arī bezjēdzīgas pazemošanas grāvī. Par to - visu cieņu cēsiniekiem.

Ļeņins bijušajā PSRS armijas bāzē pie Zeltiņiem

Kad Zeltiņu bāzē viesojāmies iepriekšējo reizi, šāds bāzes apmeklējums nebija sankcionēts, līdz ar to bijām piesardzīgi un savas īsās uzturēšanās tās teritorijā laikā nekādu Ļeņina galvu neredzējām. Kopš tā laika bāze ir kļuvusi par oficiālu tūrisma objektu, kuru iespējams apskatīt gida pavadībā un kurā tāpat var piedalīties visdažādākajās atrakcijās, peintbolu ieskaitot. Mūsu uzdevums gan bija pavisam īss un konkrēts - atrast Ļeņina galvu, kurai atbilstoši "Latvijas ceļvedim" (izmantojām veco - 2004.gada izdevumu) tur vajadzētu atrasties. Iepriekš šis ļeņineklis atradies Alūksnes centrā.

Īsā braucienā pa loku gar bāzes robežām Ļeņina galvu tā arī neatradām, līdz ar to izlēmām piezvanīt uz bāzes informācijas tālruni un noskaidrot, vai ļeņineklis nav kaut kur ticis pārvietots no bāzes projām un ja nē - kā tieši to atrast. Cilvēkam, ar ko runāju pa telefonu, sākotnēji (šķiet) radās sajūta, ka es vēlos šo ļeņinekli vai nu kaut kur pārvietot vai arī to iznīcināt, un nācās papūlēties, lai pārliecinātu, ka mani nolūki nesniedzas tālāk par tā apskatīšanu. Izrādījās, ka Ļeņins bāzē patiešām atrodas un neesot arī nekādu domu, ka to vajadzētu kaut kur pārvietot. No visiem ļeņinekļiem, ko brauciena laikā redzējām, šis bija visiespaidīgākais - aptuveni divarpus metrus augsta granītā kalta Ļeņina galva, kuru atrašanās stipri nomaļā vietā pasargājusi no regulāras saskarsmes ar vandāļiem.

Ļeņins gaterī Jēkabpilī

Sākotnēji bija paredzēts, ka nākošo ļeņinenkli brauksim meklēt uz Bausku, kur tādu varētu meklēt pilsētas mazdārziņu teritorijā. Tomēr jau dienu pirms došanās uz Bausku interneta materiālos atklājās, ka Bauskas ļeņineklis jau pirms dažiem gadiem pārvācies dzīvot uz Kuldīgas rajonu. Tā vietā uzgājām informāciju par Jēkabpils Ļeņina pieminekli, par kura likteni vēl pirms pāris mēnešiem bija kārtējās diskusijas - kur šo pieminekli būtu labāk izvietot. Precīzu tā atrašanās vietu pirms izbraukšanas noskaidrot neizdevās, bija zināms vien tas, ka tas atrodas (vai vismaz vēl nesen atradies) bijušās Lauktehnikas teritorijā, un bijām atraduši arī adresi, kurā mums šķita, ka Lauktehnika varētu būt atradusies.

Piebraukuši pie kādas mājas Brīvības ielā, konstatējām, ka šādā teritorijā Ļeņins varētu atrasties un ka tur patiešām varētu atrasties kāds "bijušais" uzņēmums. Proti, teritorija bija diezgan plaša, bet ēka - nelietota. Apstaigājot gar žogu, ļeņinekli nekur saskatīt neizdevās un pāri sētai arī izlēmām nelīst, bet gan noskaidrot kaut ko precīzāk.

Paskaidrojot, ka veidoju rakstu par ļeņinekļu likteni dažādās Latvijas pilsētās portālam DELFI (lai arī attiecīgajā brīdī doma par rakstu vēl nebija radusies), sazvanījos vispirms ar Jēkabpils avīzes "Brīvā Daugava" redakciju, tad - ar kāda vietējā uzņēmuma direktoru, un visbeidzot ar kādu cilvēku pilsētas domē, un noskaidroju aptuvenu ļeņinekļa dzīvesvietas adresi. Ja kas - padomju laikos Jēkabpilī bija veseli divi ļeņinekļi, viens no tiem jau pirms daudziem gadiem kaut kur pazuda bez vēsts, bet par atlikušo laiku pa laikam vietējās varas struktūras atceras, piedāvājot to vai citu tā tālāka pielietojuma variantu (ieskaitot Liepājas pārkausēšanas piemēra pārņemšanu, kā arī izvietošanu pie pilsētas muzeja).

Ieteiktā meklēšanas vieta šķita daudz cerīgāka par mūsu sākotnējo variantu - vairākus hektārus lielā teritorijā izvietoti vairāki uzņēmumi, kas lielākoties, šķiet, nodarbojas ar kokapstrādi. Ļeņinekli gan nekur nemanīja, bet domes pārstāvis bija teicis, ka to varot pat redzēt no ielas, tālab bijām noskaņoti ilgāk pastaigāt un paskatīties. Ar savu mīņāšanos bijām piesaistījuši kāda kokapstrādes uzņēmuma darbinieka uzmanību, kas painteresējās, ko mēs īsti šajā teritorijā meklējām. Paskaidrojām, ka esam preses pārstāvji un meklējam Ļeņina pieminekli, un uzzinājām, ka Ļeņins tur patiešām esot, tikai paši mēs to diez vai atradīšot. Līdz ar to sastaptais cilvēks ļoti laipni mūs piedāvājās pavadīt un Ļeņinu atrādīt, paskaidrojot, ka Ļeņinam esot nozāģēti pirksti un viņš strādājot gaterī. Tikām izvesti cauri pamatīgam labirintam līdz nonācām pie pieminekļa.

Roku pirksti tam patiešām bija nozāģēti (mums nezināmos apstākļos) un līdzās baļķu un skaidu kaudzēm Ļeņins izskatījās stipri neiederīgs, bet vismaz atrasts tas tagad bija.

Ļeņinekļi Īvandes pagasta "Pilskalnos"

Meklējot no Bauskas mazdārziņiem "pazudušo" ļeņinekli, noskaidrojām, ka tas esot pārvietots uz Kuldīgas rajonu, kur vietējais uzņēmējs Meinhards Mētelis plānojot izveidot ko līdzīgu Grūtas parkam Lietuvā un viņam tur esot jau divas (!) Ļeņina statujas. Tālab braucām uz Kuldīgas pusi, turienes ļeņinekļus lūkoties.

Vai M.Mētelim izdosies ar laiku "Pilskalnos" izveidot Latvijas mēroga tūrisma objektu, to pagaidām ir grūti pateikt, bet ļeņinekļi viņam tur patiešām ir, un pat veseli trīs, nevis tikai divi, kā bijām domājuši. Lielākais ir jau vairākkārt minētais Bauskas Ļeņins, kura pārvietošana uz Īvandi šķiet bijusi diezgan nopietns pasākums. Otrs eksponāts nācis no Kuldīgas, bet trešā Ļeņina izcelsme mums zināma netapa, droši vien tāpēc, ka savu vizīti ar Mēteļa kungu saskaņojuši nebijām un līdz ar to nekādu detalizētāku informāciju neieguvām.

Kas attiecas uz "Pilskalnu" ļeņinekļu stāvokli un kvalitāti, Bauskas ļeņineklis noteikti no šīs pārvietošanas ir ieguvis, jo savā vecajā mītnes vietā tas bija tradicionāls vandāļu un "krāsotāju" izklaides objekts, kamēr savā tagadējā nomaļajā lokācijā tas var justies ievērojami drošāk. Viens no trim ļeņinekļiem (šķiet - no Kuldīgas pārvietotais) ir demontēts trīs daļās un pagaidām vismaz nav salikts kopā, turklāt tas ir ticis diezgan nopietni apskādēts, zaudējot degunu. Trešais ļeņineklis ir kārtējā galva, tiesa, ne tik liela kā Zeltiņu bāzē.

Kopsavilkums

Mēs sava trīs dienu brauciena laikā spējām atrast sešus ļeņinekļus, bet jau pēc atgriešanās Rīgā noskaidrojām, ka ļeņinekļus varot atrast arī Valkā un Valmierā, bet DELFI "Reālajā Latvijā" atklājās, ka arī Neretā ir atrodams ļeņineklis. Domājams arī daudzās citās Latvijas pilsētās (un varbūt arī - ciematos) varētu atrast labāk vai sliktāk saglabājušos ļeņinekļus. No tā visa var secināt vienu - ļeņinekļu nozušana faktiski ir tikai mīts, tepat vien liela to daļa vēl joprojām ir. Kāpēc - tas ir pavisam cits jautājums.

Source info



Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.