Ceļojums uz Taizemi: ko apskatīt un ņemt vērā  (1)

1. Saule, saule un vēlreiz saule! Mums, ziemeļniekiem, saules peldes ārkārtīgi patīk, bet bez SPF 30 sauļošanās krēma Taizemē pat novembrī labāk ārā nerādīties. Nedēļas otrajā pusē var iztikt arī ar SPF 20. Bija daži angļu tūristi, kuri sēdēja sarkani kā vēži, bet krēmus nelietoja. Ņemiet gan vērā, ka apdegt var nieka 15 minūtēs, kaut vai vienkārši pastaigājoties gar jūru.

2. Noteikti jāapmeklē salas. Tās ir tādas kā rāda filmā "Pludmale" un Bonda filmās. Viena sala, tūristu pievilināšanai, tā arī tiek saukta – "James Bond Island". Salas ir diezgan līdzīgas, tomēr arī atšķirīgas. Piemēram, "Chicken Island" (tās forma patiesi atgādina vistu) pludmale ir akmeņaina un uz tās dzīvo diezgan daudz pērtiķīšu.

Laiva piestāj arī slavenajā "Railay beach". Šai pludmalei piekļūt var tikai ar laivu. Dzīvot pastāvīgi gan tur negribētu, jo dienā salu apmeklē neskaitāmi tūristu pūļi, tai skaitā arī mēs, un bauda atpūtu pludmales baltajās smiltīs un zilajos ūdeņos. Pludmale ir ļoti gleznaina. Kaļķakmens klintis, liedags un jūrā esošie "zaļie" kalni.

Pa ceļam, dodoties šajā tūrē, ir mazāka saliņa, kurai var apiet apkārt 10 minūtēs, bet ūdens ir ļoti zils. Šeit varēja snorkelēt no krasta – bija gan interesanti akmeņi, koraļļi, gan arī krāsainas zivis. Protams, tāda skaistuma snorkelēšana, kāda iespējama Sarkanajā jūrā, te nav.

Viesnīca esošā ekskursiju programma ir ļoti plaša, bet dārga. Mēs izlēmām izmantot vietējo tūrisma firmu pakalpojumu un salu tūrē braucām ar "Siam Stars Andaman tour", rezervējot sev vēlamo vietnē "bigtourkrabi.com". Katram braucējām pēcpusdienas ekskursija maksāja 25 eiro (salīdzināšanai: viesnīcā tā maksāja 40 eiro). Šajā cenā bija iekļauts gan ūdens, gan augļi, gan noslēgumā vakariņas pludmalē. Brauciens sākās 14.30 un tika plānots tā, lai redzētu gan salas, gan atpakaļceļā saulrietu. Mājās bijām ap pulksten 21 vakarā.

3. Vietējās tūrisma firmas piedāvā braucienus ar kajakiem. Mēs bijām tādā purva variantā, kur ir applūduši koki, mangroviju koki, neskaitāmas orhidejas aug uz apsūnojušiem celmiem un ir ārkārtīgi interesanta zemūdens pasaule. Šo vietu sauc "Khlong Nam Sai". Noteikti iesaku izmēģināt. Šo ekskursiju iegādājāmies viesnīcā, jo notika mums izdevīgā laikā. Cena arī bija neliela – ap 20 eiro no cilvēka. Brauciens īss, apmēram 1,5 stundu, tomēr ļoti iespaidīgs: garām kaučukkokiem, ananasu plantācijām un orhidejām.

4. "Ao Nang" nakts tirgus. Brauciens uz nakts tirgu tiek organizēts vakarā. Vietējie ražotāji piedāvā tūkstošiem kokvilnas apģērbu, pludmales lakatus, kaftānus un daudz zilonīšu dažādos izmēros un veidos… Acis žilbst no daudzkrāsainības un gaiss smaržo pēc smaržķociņiem, vietējām garšvielām un turpat gatavota ēdiena. Turpat blakus ir ēdināšanas zona, kur var pagaršot visu, ko sirds vien kāro. Cenas ir salīdzinoši zemas, savukārt ēdienu daudzveidība – liela. Ēdiens Taizemē ir nudien garšīgs un piemērotu piedāvājumu var atrast jebkurš. Jā, vietējā nakts tirgū mutuļo sava dzīve – ar tirdzniecību, dziesmām, dejām un neaptveramu laipnību, neskaitāmiem smaidiem un pateicīgu klanīšanos pircēja – tūrista priekšā!

5. Nekādā gadījumā nevar palaist garām masāžu! Masāžas iespējas ir visās viesnīcās, kā arī uz ielām un pludmalēs, un tās ir ļoti kvalitatīvas. Mazās taizemiešu sieviešu rociņas spēj darīt brīnumus. Blakus mūsu viesnīcai bija neliela salmu nojume (salons), kur vienkārši apgulies un vēju un jūras šalkās ļaujies masāžai. Mēs masāžu baudīt gājām katru vakaru. Masāžas cenas šajos salonos ir ļoti zemas. Galvenokārt mūsu izvēle bija par labu pilnai ķermeņa masāžai ar kokosriekstu eļļu. Šāds stundas prieks maksāja nepilnus astoņus dolārus, bet pēc tam ne mugura un kāju muskuļi sāp, ne spranda savilkta, prāts skaidrs un noskaņojums lielisks!

7. Par ēdieniem. Pirmo reizi pagaršojām īstu kokosrieksta sulu. Mums pie sirds negāja – pārāk salkana, bez izteiktas garšas. Uzreiz nopirkām svaigu augļu sulu, lai uzlabotu garšu. Tās var nopirkt uz katra mazākā ielas stūra. Augļi – mango , arbūzi un melones – garšo pavisam citādāk.
Pamēģinājām arī vietējās papaijas, kuras bija visai garšīgas, kā arī duriānu, kas garšo un smaržo specifiski.

Runājot par ēdienu, izbrīnīja, ka viņiem nav nopērkami oranžie apelsīni. Vietējie apelsīni ir nelieli, ar zaļgandzeltenu, nedaudz grumbuļainu virsmu, tomēr ļoti saldi.

Restorānu piedāvājums ir ļoti plašs. Mēs visu ceļojumu laiku ēdām tikai un vienīgi jūras produktus. Garneles – vismaz piecu veidu! No svaigām un sautētām, līdz milzīgām tīģergarnelēm, kuras pasniedz grilētas. Savukārt rīsu sautējums jeb "Thai Pad" tiek pasniegts izgrebtā ananasā.

Zupas taizemiešu ēdienkartē ieņem īpašu vietu. Mēs izmēģinājām vairākas, bet vislabāk garšoja "Tom Kha" zupa. Ļoti asa tā ir arī gadījumos, kad īpaši tiek pieteikts, ka šoreiz nepieciešams maigāku.