Ceļojumu konkurss: Maķedonija - Grieķijas daba, padomju cenas
Foto: DELFI Aculiecinieks

Teksts un foto: Dārta Eglīte

Foto galerija 

Ir Latvijas svelmainā vasara. 22.augusts. Doma, ka vakarā jākāpj autobusā un jādodas uz neatklāto Makedoniju, ir gan biedējoša, gan aizraujoša. Kā izturēšu trīs dienu garo ceļu šinī karstumā? Kāda daba tur būs, jo nekad nebiju vēl bijusi tādā apvidū. Un vēl simtiem citu neatbildētu jautājumu.

Ceļojumā devos ar savu kori, tātad jautrība, protams, bija garantēta. Pat divas naktis autobusā nebija apgrūtinājums, taču sastrēgumi Polijā 38 grādu karstumā bija mokoši. 3 naktis, 2 dienas - un Maķedonija ir pie manām kājām.

Iebraucam aiz robežas, ka vienmēr, ikdienišķais benzintaka/tualetes apmeklējums. Ak nē, pods- caurums grīdā. Bijām par to brīdinātas, bet nu ne jau pierobežas benīntankā. Iebraucam Ohridā, kas tiek dēvēts par kūrortu. Braucam caur centru, galvā tikai viena doma – ak, manas šausmas, gribu projām. Pa ielām soļo ēzeļi ar ratiem, kuros sakrauti putraimu maisi. Garām knapi aizkurbulē vecie žiguļi un zapiņi. Mājas sabrukušas, santehnikas veikala podi rotā ietves. Viss ir tik dīvaini. Iekšā uztraukums par dzīvesvietu, jo bija teikts, ka dzīvosim treileros. Vēl viens iekšējais - ak nē. Treileri - mazi, sakarsuši saulē un bez elektrības. Ķeru pēc telefona, asaras acīs, zvans vecākiem. Es nebija gatava uz kaut ko tādu. Tajā mazajā bunkurītī pat koferiem vietas nav.

Jā, dienas pagāja, treileru bezcerīgumu atspēkoja Ohridas ezers, man jūra. Pretējie krasti likās nesasniedzami, ūdens tik dzidrs. Un vakaros - visapkārt laternu uguntiņas un dienvidu mūzika. Mans sapnis, mans miers. Ik rīta, ik vakara peldes bija labākais šinī ceļojumā.

Bet mūsu ceļošana neaprobežojās ar Ohridu, pabijām arī dažādos citos ciemos un pilsētiņās, kuru nosaukumu īsti vairs neatceros, bet zinu, ka tās bija diezgan vienveidīgas.

Kas man palicis visvairāk atmiņā? Vīriešu uzmanība. Tā varbūt bija nedaudz man nepierasta, uzbāzīga, bet, mīļie vīrieši, jūs mūs, latviešu meitenes, nenovērtējat. Aizbraucot uz valsti kā Maķedonija, es jutos kā princese. Neizmērojama laipnība, komplimenti un saulains Hello! katru dienu. Un dienas šeit ritēja karsti, 38 grādi, bet daudz baudāmāks karstums nekā Latvijā. Biju spējīga uz kilometriem garām pastaigām un jautrām ekskursijām kāpelejot pa kalnaino zemieni. Vakarus bija jauki pavadīt Ohridas pilsētiņā ezera krastā, kur tikai tad visa dzīvība atmodas. Ielu muzikanti, daudz suvenīru stendi, kafejnīcu dzīvā mūzika. Cenas apbrīnojami zemas. Īsti ohridas pērļu sudraba auskariņi par vien 5 ls, saldējums - 10 santīmi. Jā, tas bija baudīts bez robežām. Bet apģērbs gan tāds, ka nekāda dižā iepirkšanās neiznāca. Paēst varēja vienmēr un visur, lēti un dažādi.

Šīs dažas dienas Maķedonijā pagāja nemanot. Dabūjām koru konkursā 1.vietu, izbaudījām Dienvidu sauli, kā arī pēdējā dienā lietu, kas tur nebija bijis jau 3 mēnešus. Nonākot Latvijā, 15 grādu temperatūrā, aukstuma sajuta nepameta nedēļām ilgi. Tagad esmu gatava teikt, ka noteikti vēlreiz tur atgrieztos. Paciestu caurumus zemē, dzīvi bez rupjmaizes, un svelmaino karstumu. Tā bija atgriešanās 20 gadus atpakaļ. Tikai Dienvidos.

Ceļojumā biju no 22.augusta - 2.septembrim.
Latvija-Lietuva-Polija-Slovākija-Serbija-Maķedonija.

Esat bijis piedzīvojumiem bagātā, aizraujošā ceļojumā? Piedalieties "Balttour 2011" ceļojumu stāstu konkursā!

Vairāk par konkursa noteikumiem lasiet - "Sūti ceļojuma aprakstu un saņem balvu no "Balttour 2011""

Source

DELFI Aculiecinieks
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form