Futbols ar žiguļiem un policijas eskorts: rallija Taškenta-Rīga spilgtāko mirkļu dienasgrāmata

Lūk, ieskats ceļotāju piedzīvotajā nelielas videodienasgrāmatas formātā:

Pēc vakardienas dziedāšanas secinām, ka bez ģitāras neiztikt. Iegādājamies dārgāko ģitāru dzīvē par diviem miljoniem un saņemam pusmiljona atlaidi. Visi esam miljonāri, un Uzbekistānas soma kurss rada visai smieklīgas situācijas.

Tikmēr opelim caura bāka un remontdarbi turpinās.

Ceļš: 346 km

Pelēkais žigulītis, kas pirkts Krasnodarā un remontēts cietumā, ierodas izbraukšanas dienā septiņos no rīta. Žiguļa savākšanas process uz Uzbekistānas un Kazahstānas robežas vien ir stāsta vērts. Šķiet, ka viss ir kārtībā, bet pēc 82 kilometriem secinām, ka tek eļļa. Mums priekšā jautrs vakars ceļmalas autoservisā.

Ceļš: 640 km

Apskatījuši seno Zīda ceļa pilsētu Samarkandu un apraudzījuši bijušo prezidentu Islamu Karimovu, dodamies uz Buhāru. Iebraucot pilsētā, – pārsteigums – mūs sagaida policijas auto ar bākugunīm, kas pavada mūsu auto kolonu cauri visai pilsētai. Esam uzmanības centrā.

Ceļš: 1177 km

Izbaudījuši Buhāras viesmīlību, dodamies ceļā – mūs pārsteidz skarbās tuksneša ainavas. Kaut kur ceļa posmā starp Buhāru un Hivu tagad atrodas rallija Rīga – Taškenta īpašā ceļazīme. Sarīkojam žiguļu dragreisu, uzpēlējam futbolu ar kamolzāli – vienvārdsakot, izklaidējamies.

Redzot, ka sieviete stumj ceļa malā apstājušos auto, kamēr vīrs pie stūres, izlīdzam ar benzīnu un uzdāvinām rallija uzlīmes.

Ceļš: 1300 km

Hiva bija pirmā Uzbekistānas pilsēta, kas iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā. 2500 gadus vecā pilsēta ir gluži kā muzejs, kurā joprojām dzīvo vairāki tūkstoši cilvēku.

Ceļš: 2007 km

Muinaka ir Arāla jūras ostas pilsēta. Precīzāk sakot, bija, jo tagad te valda tuksnesis. Kuģu vraki kļuvuši par tūristu apskates objektu. Uz viena no tiem tagad būs arī rallija Rīga – Taškenta ceļazīme.

Arāla jūra kopš 60. gadiem zaudējusi trīs ceturtdaļas ūdens un pusi teritorijas. Pilsētā palikuši labi, ja 30 procenti no agrākā iedzīvotāju skaita. Tā izskatās dabas katastrofa tuvplānā. Braucot uz Kazahstānas robežu, izbaudām īstu ralliju un skrienamies ar savvaļas zirgiem. Puiši priecīgi, visiem spīd acis, arī auto godam iztur braucienu.

Ceļš: 2100 km

Uzbekistānas un Kazahstānas, Teženas robežpunkts Karakalpakastānā izrādās lielākais ekspedīcijas pārbaudījums, īpaši auto īpašniekiem. Kamēr kājām pāriet robežu, nav īpaši sarežģīti, auto, birokrātijas dēļ, tik vienkārši neiet. Pēc ilgām stundām robežkontroles ēdnīcā, kuru iesaucam par Vincentiņu, sagaidām tikai Uldi un pelēko žigulīti, kam ir Krievijas numura zīmes. Tikmēr Jānis, Jurijs un Nauris paliek nakšņot nekurienē – tikuši ārā no Uzbekistānas, bet neielaisti Kazahstānā. Kamēr puišiem romantisks vakars Volgā, pārējie dodas uz Beineu, lai rīt atgrieztos. Brauciens uz Beineu izrādās vēl lielāks piedzīvojums – daži ekspedīcijas dalībnieki izbauda UAZ (jāparbauda) komfortu.

Uldis un Lauris ar pelēko žigulīti dodas uz Astrahaņu, no kurienes uz mājām lido arī "Prāta Vētras" puiši.

Pārējie no rīta atgriežas robežpunktā, pēc pāris stundām arī auto tiek cauri, taču situācija nav tik vienkārša – muitnieku pavadībā mums jāizbrauc cauri Kazahstānai divās dienās. Opelītim tek eļļa, formalitāšu kārtošana draud ar iestrēgšanu Kazahstānā uz krietnu laiciņu. Galu galā, ja nevaram braukt paši, nolemjam, ka trīs auto turpinās ceļu, izmantojot loģistikas risinājumus.
Par to, kā ekipāžas ieradās Latvijā, lasiet šeit.