Februāra beigās, vērojot skatu aiz biroja loga, prātā nāk daudz un dažādas domas par vietām, kur nav pelēkas ielas un slapjdraņķis. Tieši tad arī pirmo reizi izskanēja doma, ka nebūtu slikti uz pāris dienām visām kopā doties silto zemju virzienā. Pasapņojām un iegrimām darbos. Bet jau nākamajā nedēļā viena no kolēģēm vēlreiz atsāka šo pašu sarunu, jo internetā bija parādījies vilinošs piedāvājums – Ryanair tiešais reiss uz Milānu.

Tad nāca tas grūtākais. Vajadzēja izmest no galvas visas šaubas un neskaitāmos jautājumus: kas, kur, par cik un cik ilgi, un pieņemt lēmumu. Jo vairāk mēs par to runājām, jo vairāk mūsu ziemas sapņu ceļojums sāka iegūt reālākus apveidus. Beigu beigās mēs vienojāmies, ka Lieldienu brīvdienas būtu ideāls laiks šādam nelielam biroja meiteņu ceļojumam.

Laika vēl bija gana, lai booking.com nesteidzīgi izpētītu naktsmāju piedāvājumu, sameklētu interesantākos apskaties objektus, iegādātos apdrošināšanas polises un sazīmētu kartē maršrutu. No mums četrām tikai vienai bija pieredze ceļojumu plānošanā, mēs pārējās tikai ar interesi iesaistījāmies un būtībā jau tobrīd savās fantāzijās apceļojām visu Lombardiju. Ja kāds sūdzas par ikdienas pelēcību un depresiju, droši iesaku - plānojiet ceļojumus, tas krietni vien uzlabo garastāvokli, bet vakaros pēc smagas darba dienas vēl ļauj arī pasmaidīt.

Kā aviobiļetes galamērķis bija norādīta Milāna, bet patiesībā mēs ielidojām Orio Al Serio lidostā, kas atrodas Bergamo. Šķita vēl tikai pāris formalitātes, lai tiktu pie nomāta auto, un pavasara brīvdienas varētu sākties, bet ne viss notiek kā plānots. Viens no četriem koferiem neatkarīgi no mums bija izlēmis doties atsevišķā ceļojumā. Nācās doties uz informācijas centru un aizpildīt pāris dokumentus par pazudušo bagāžu. Vienu brīdi jau kļuva žēl gan zaudēto mantu, gan lidostā pavadītā laika, taču pēc zvana Compensa apdrošinātajiem mūsu kolēģe jau izskatījās krietni smaidīgāka. Izrādījās, ka šādā situācijā apdrošināšana sedz nepieciešamo preču iegādi 300 eiro apmērā.

Milāna gan nebija iekļauta mūsu ceļojuma maršrutā, bet kurš gan iebilstu pret tik patīkamām izmaiņām, un tā jau pirmajā dienā visi plāni tika mainīti, un mēs devāmies uz Ziemeļitālijas spilgtāko pilsētu. Kamēr kolēģe iegādājās pāris jaunu apģērba gabalu, zobu birsti un vēl šādus tādus sīkumus, mēs pārējās varējām izbaudīt Milānas šarmu. Apsteidzot notikumus, jāsaka, ka kolēģes mantas atradās jau otrās dienas rītā. Koferis kā noklīdis šunelis tika atgādāts līdz mūsu pagaidu mītnes durvīm.

Tālāk mēs devāmies uz Komo, nelielu pilsētiņu Komo ezera krastā, kurā jau pirms mēneša bijām rezervējušas kādu īres dzīvokli. Sameklējām to salīdzinoši ātri un bez aizķeršanās. Tas bija divstāvīgs trīsistabu dzīvoklis ar ērtu virtuvi. Vienkāršs, taču gaumīgs un ērts. Saimniece izrādīja, kas kur atrodams, pa logu parādīja ceļu uz tuvāko pārtikas veikalu, izsniedza atslēgas un atstāja mūs atgūties pēc visiem rīta piedzīvojumiem. No Rīgas mēs bijām izlidojušas agri no rīta, diena pagāja Milānā, bet nu pievakarē beidzot bijām savā pagaidu mītnē.

Mūsu izvēlētais maršruts bija tālu no tūristu iecienītajām vietām, gribējās redzēt nesamākslotu Itāliju, bez suvenīru bodītēm, veikalu skatlogiem un šoreiz arī bez stīviem muzejiem. Vēlējāmies ko mierīgāku un patiesāku. Un to mēs arī saņēmām. Visu turpmāko dienu laikā tikai vienu reizi, apskatot kādu viduslaiku cietoksni, saskrējāmies ar tūristu grupu no Krievijas. Mēs pat izjutām ko līdzīgu greizsirdībai, it kā pašas būtu kādas vietējās meičas nevis tieši tādas pat tūristes.

Bet tobrīd mēs sēdāmies īrētajā mašīnā un ļāvām, lai ceļš mūs ved caur maziem Lombardijas ciematiņiem, kas omulīgi bija iekārtojušies starp Komo ezeru un kalniem. Laiku pa laikam mēs kāpām ārā no auto. Pēc Latvijas vēsā pavasara nesteidzīgās pastaigas pa Itālijas saules pielietajām klusajām ieliņām šķita tieši tas, kas nepieciešams. Viss Komo ezera austrumu krasts ir kā nosēts ar gleznainiem ciematiņiem: Cernobbio, Moltrasio, Cerate Urio ar savu viduslaiku pili, Laglio ar savu baznīcu un nejauši noskatītu svētku procesiju. Šauras zigzagotas ieliņas, ziedoši dārzi, atklātas terases, neskaitāmie skati uz Komo ezeru, kura ūdeņos līgojās nelielas jahtiņas – tieši tā mēs to visu bijām iedomājušās. Nākamajā dienā mūsu ceļš veda gar otru Komo ezera krastu. Ciematiņi līdzīgi kā zirņi pākstī, atkal tādas pat šauras ieliņas un nami pamīšus izkārtoti uz terasēm, taču mūs nepameta izjūta, ka atpūtnieku iecienītāks vienmēr ir bijis ezera otrs krasts.

Vienīgais pārbraucieni no viena ciematiņa uz nākamo likās par garu. It kā jau ainavas aiz loga bija viena par otru burvīgākas - mežainie kalni, tik tikko saplaukušie dārzi uz neskaitāmajām terasēm, bet to reibinošo biezo gaisu Lombardijas kalnu gaisu varēja izbaudīt, tikai izkāpjot no auto. Tomēr šaurie un līkumotie ceļi mūsu šoferīti vai traku padarīja. Turklāt visu laiku bija jāuzmanās, ka ceļā negadās kāds karstasinīgs itāļu sporta auto cienītājs. Ja ar mašīnu notiktu kāda ķibele, viss ceļojums būtu sabojāts vienā mirklī, nemaz nerunājot par izdevumiem.

Ēdināšanas jautājums katru vakaru tika risināts īrētā dzīvokļa virtuvītē. Tā saimnieces ierādītajā veikalā varēja nopirkt salīdzinoši labas kvalitātes pusfabrikātus, svaigi ceptu itāļu maizi un augļus, mūsu prasības tas apmierināja pilnībā. Bet dienas laikā pusdienojām nelielās kafejnīciņās, kas šeit nebija nekāds retums. Vai nu itāļu pavāru māksla, Lombardijas kalnu gaiss vai ceļotāju izsalkums, bet ēdiens likās bezgala gards. Turklāt arī cenas neko daudz neatšķīrās no Latvijā ierastajām.

Pilsētiņa, kurā bijām noīrējušas dzīvokli, atradās rokas stiepiena attālumā no Šveices robežas, tāpēc trešajā ceļojuma dienā nolēmām apceļot Raiņa trimdas vietas - Lugano. Tā sakot, vidusskolas mācību programmas ietvaros. Pilsēta atšķīrās no mūsu iepriekšējo dienu maršruta - pilnīgi cita arhitektūra, sakopti parki, šarms un plašums. Te viegli varēja iedomāties pastaigājoties Raini ar Aspaziju.

Jau atpakaļceļā cieši piesprādzētas lidmašīnu krēslos mēs secinājām, ka tas bija īss bet jauks piedzīvojums. Sarēķinājām kopējos izdevumus un arī tie patīkami pārsteidza. Katrai no mums šis ceļojums izmaksāja tikai nedaudz vairāk kā 200 eiro. Vienīgi kolēģes pazudušais koferis izrādījās ar patīkamu pārsteigumu. Atgriezusies mājās, viņa apdrošinātajiem nosūtīja visus čekus par Milānā iegādātajām drēbēm un ikdienas sīkumiem, bet jau pēc nedēļas saņēma atpakaļ savu notērēto naudu. Neapšaubāmi ļoti patīkamas Lieldienas.

Izdevumi:

55 eiro Ryanair aviobiļete turp atpakaļ līdz Milānas Bergamo lidostai;
109 eiro kopējā kasē par dzīvokļa īri (3 naktis) un mašīnas nomu;
12 eiro Compensa ceļojumu apdrošināšana;
Pārtika aptuveni 40 eiro.

Laiks:

Plānošana divi mēneši iepriekš;
Ceļojums piecas dienas Lieldienu brīvdienu laikā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!