Bohēmijas Šveice ir pasakaini skaists dabas parks Čehijas ziemeļrietumos. Tur sastopas visa dabas varenība – priežu meži un klinšu labirinti, zilas debesis un čalojošas upes, kā arī kalni un aizas. Tur paviesojusies arī fotogrāfe Anna Paula Kuzņecova, kura ar piedzīvoto un noderīgiem padomiem bija gatava padalīties arī ar "Tūrisma Gida" lasītājiem.
Anna stāsta, ka savā piedzīvojumā devusies no Prāgas ar vilcienu un autobusu, kas ir arī vieglākais veids, kā nokļūt šajā skaistajā vietā, ja nav personīgā automašīna. "No Prāgas stacijas ("Praha hlavní nádraží") braucām ar vilcienu līdz Dečīnas pilsētai ("Děčín hlavní nádraží"). Vilciena biļete ir derīga 24 stundas, tāpēc atpakaļceļa biļeti var nopirkt uzreiz Prāgā, ja plānotais brauciens ir vienai dienai. No Dečīnas līdz Bohēmijas Šveicei ir jābrauc ar autobusu. Autobusa pietura ir tieši blakus vilciena stacijai, turklāt vilciena stacijā ir informācijas centrs, kurā var iegūt visu nepieciešamo informāciju un paņemt arī kartes gan parkam, gan pašai pilsētai. Jo ne tikai parkā ir ko redzēt, bet arī tuvākajās mazajās pilsētās ir gana daudz skaistuma, ko es atstāju citai reizei."
Tālāk ar autobusu "Nr. 434" Anna devās līdz ciematiņam ar nosaukumu "Hřensko" un pieturai "Pravčická brána". Ceļš ilga aptuveni pusstundu, bet garām pabraukt nav iespējams – var redzēt gan pārējos tūristus, gan arī autobusa šoferis skaļi esot paziņojis par drīzo pieturpunktu, stāsta Anna.
No šīs vietas sākās arī īstenais piedzīvojums ar skaistajiem dabas skatiem. Pirmais apskates objekts, uz kuru devās Anna, bija "Pravčická brána" jeb lielākā Eiropas dabīgā klinšu arka. Kā skaidrots ceļvedī "Amazing Czechia", arkas loka apakšējā daļa sasniedz nepilnus 27 metrus un tās atvērums ir aptuveni 16 metrus augsts. Tomēr šī arka ne vien pārsteidz ar saviem izmēriem, bet arī skaisto apkārtni, kas to ieskauj.
Kā līdz šai vietai nokļūt? Kā skaidro Anna, lai arī uz šo apskates objektu ved vairāki ceļi, viņa izvēlējusies doties pa to, kas sākas tieši pie autobusa pieturas. "Apmaldīties nevar, turklāt pašas takas ir marķētas un atzīmētas, un tās nav nekādas sarežģītās, tāpēc var iet mierīgā pastaigā. Pēc stundas gājiena sasniedzām arku. Protams, pa ceļam ir ļoti skaisti skati, svaigs gaiss un viss, ko sirsniņa kāro, lai forši atpūstos no pilsētas dzīves un izvēdinātu galvu." Anna piemin, ka, lai varētu šo skaisto vietu baudīt no tuvuma, pieaugušajiem būs jāšķiras no trīs eiro, bet bērniem – viena eiro. Kas svarīgi, iespējams norēķināties arī ar bankas kartēm.
Savukārt, ja nogurums ņem virsroku, tad atpūtināt kājas un iestiprināties var turpat esošajā kafejnīcā – cenas visai draudzīgas, piebilst fotogrāfe.
Tālāk Anna devusies uz "Mezní Louka", kur arī atrodams informācijas centrs, kafejnīca, hotelis un arī autobusa pietura, ja šķiet, ka staigāts jau gana. Tomēr Annas ceļš tālāk veda līdz Kameņecas upei, cerot paspēt uz laivu, ar kuru iespējams nonākt atpakaļ "Hřensko". "Nonācām līdz laivu piestātnei, kur mazā mājiņā tirgo biļetes. Visai iespējams, ka pārdevēja nerunās angliski – vismaz ar mums nerunāja. Laivas kursē bieži, pēdējā ir pulksten 18, bet to pirms plānotā brauciena iesaku apskatīties un pārbaudīt arī internetā. Brauciena cena 80 čehu kronas jeb nedaudz vairāk nekā trīs eiro," stāsta Anna.
"Jāpiemin, ka, lai tiktu lejā līdz upei, bija diezgan garš kāpiens lejup, tāpēc es priecājos, ka mēs izvēlējāmies šo ceļu turp, nevis atpakaļ, jo tad mums ceļš būtu jāmēro augšup, kas būtu daudz grūtāk." Brauciens ar laivu neesot ilgs, bet tā laikā gids iepazīstina pasažierus ar dažādiem faktiem – tiesa, jau atkal tikai čehu vai vācu valodā, piebilst Anna, skaidrojot, ka arī informatīvās plāksnes parkā būs noderīgas tikai šo valodu pratējiem.
No laivas galapunkta nav vairs tāls ceļš ejams, priekšā jau kārtējā kafejnīca un arī autobusa pietura, no kuras var nokļūt atpakaļ uz Dečīnu un pēc tam uz Prāgu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
