Terorakti, cietums vai pazaudēta pase. Kā rīkoties nokļūstot ārkārtas situācijā ārzemēs?
Foto: Shutterstock

Pieaugot terorisma draudiem pasaulē, Ārlietu ministrija vērš Latvijas iedzīvotāju uzmanību uz nepieciešamību ceļojot ievērot maksimālu piesardzību. Īpaši tas jāievēro, apmeklējot sabiedriskas vietas, kur vienlaikus uzturas liels cilvēku skaits, piemēram, tūristu iecienītus apskates objektus, kā arī, izmantojot sabiedrisko transportu. Terorisma uzbrukumu draudu līmenis dažādās valstīs var būt mainīgs, svārstoties no zema līdz ļoti augstam, jo sevišķi lielākajās pilsētās, skaidro Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā. Kā būtu pareizi rīkoties, iekļūstot nelaimē ārzemēs, un kā sevi pasargāt?

"Ja vietā, kur atrodies, notikusi kāda nelaime, terora akts vai kāda cita neparedzēta krīzes situācija, tad svarīgi, pirmkārt, paziņot saviem tuviniekiem, ka ar tevi viss ir kārtībā," rīcības plānu, kā pareizi rīkoties ārkārtas situācijās ārzemēs, skaidro Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa. "Ja cilvēks nav reģistrējies Konsulārajā reģistrā, Konsulārais departaments nevar ar viņu sazināties un pārbaudīt, vai viņš ir cietis. Tādēļ aicinām izmantot kaut vai sociālos tīklus, lai paziņotu, ka viss ir kārtībā, un nomierinātu tuviniekus. Plaša mēroga krīzes situācijā tas arī atbrīvo kapacitāti konsulārajam dienestam, lai varam palīdzēt tiem, kam tas ir vajadzīgs. Ja nepieciešama palīdzība, aicinām zvanīt uz Konsulārā departamenta diennakts dežūrtālruni (+37126337711). Krīzes gadījumos aicinām arī sazināties ar Latvijas vēstniecību attiecīgajā valstī – piemēram, Berlīnes gadījumā jau tajā pašā vakarā medijos parādījās ziņa ar Latvijas vēstniecības Berlīnē dežūrtālruni. "

Apkopojot informāciju par šādiem zvaniem, esot redzams, ka reizēm cilvēkiem vajagot vienkārši parunāties, lai viņus nomierina, stāsta Japiņa, atceroties gadījumu vasarā, kad Minhenē notika apšaude un tika saņemts zvans no cilvēka, kas slēpies, ieslēdzies veikala pielaikošanas kabīnē.

Viņa arī zina stāstīt, ka pēc Berlīnes terorakta zvanu uz diennakts tālruni bijis ļoti maz.
"Ja atrodaties ārvalstī un ir iestājusies krīzes situācija, aicinām arī cilvēkus pašus sekot vietējai informācijai, tam, ko iesaka policija un citi atbildīgie dienesti. Ja mums ir aizdomas, ka informācija iedzīvotājiem netiek sniegta, vai, ja tā tiek sniegta valodā, ko ceļotāji no Latvijas, visticamāk, nesaprot, piemēram, arābu valodā, var tikt iedarbināts tā saucamais sms apziņošanas mehānisms." Likums paredz – ja elektronisko sakaru komersants saņem ĀM paziņojumu par katastrofu vai tās draudiem, kas saistīti ar personas dzīvības vai veselības apdraudējumu, operatoram pēc iespējas ātrāk jānosūta Ārlietu ministrijas sagatavotā īsziņa par iespējamo rīcību draudu situācijā ārvalstīs esošajiem lietotājiem un abonentiem.

"Berlīnes gadījumā to neiedarbinājām, jo tas bija lokāls punkts, kur notika terorakts, bet, ja, piemēram, būtu apdraudējums vēl kādā Vācijas vietā un būtu pamats domāt, ka šāda nelaime var notikt arī citās vietās Vācijā, tad šis mehānisms varētu tikt iedarbināts. Jāatceras, ka šis mehānisms paredzēts tikai nopietnu krīžu gadījumos, un, ja saņemat šādu īsziņu, lūdzu pievērsiet tai uzmanību, " saka Japiņa.

Pašlaik ceļotājiem gandrīz uz visām Rietumu pasaules valstīm ieteikts nedoties uz vietām, kur pulcējas daudz cilvēku, jo tās ir "visiekārojamākie" terorisma mērķi. Protams, svētku laikā īpaši jāuzmana savi dokumenti un personīgās mantas.

Ārlietu ministrija pirms došanās ceļojumā iesaka reģistrēt datus par savu braucienu Konsulārajā reģistrā, lai ārkārtas situācijās operatīvi varētu sniegt konsulāro palīdzību. Tomēr parasti to darot vien daži ceļotāji. "Piemēram, tagad, apskatot, cik cilvēki reģistrējušies braucienam uz Vāciju, lai varētu viņus apzvanīt un noskaidrot, vai viņi ir veseli, redzam, ka reģistrējušies ir tikai seši cilvēki. Citreiz cilvēki sūdzas, ka reģistrēties nav vienkārši, jāizmanto interneta banka vai eParaksts, bet valsts informācijas sistēmai nepieciešama uzticama informācija, tāpēc nepieciešams autorizēties. Ceļotājs var iereģistrēt arī pārējos līdzbraucējus."

Priekšdarbi dodoties ceļojumā

Terorakti, cietums vai pazaudēta pase. Kā rīkoties nokļūstot ārkārtas situācijā ārzemēs?
Foto: Shutterstock


Kā skaidro Konsulārajā departamentā, visbiežāk problēmas rodas pašu ceļotāju nezināšanas vai neuzmanības dēļ, un no šīm situācijām parasti varētu izvairīties, vienkārši painteresējoties par ceļojuma galamērķi un norisēm tur. Noteikti jāpārliecinās, vai iebraukšanai valstī, kurp ceļosiet, nav nepieciešama vīza, un, ja ir, tad, kā un kur to var nokārtot. "Nesen bija gadījums, kad grupa cilvēku devās uz Kubu, iepriekš nepārbaudot, kā var saņemt Kubas vīzas, un domāja, ka to varēs nokārtot uz robežas, jo viņi ir Eiropas Savienības pilsoņi. Bet Kubas vīzas uz robežas saņemt nevar. Bija jālido atpakaļ…"

Tāpat Japiņa noteikti iesaka pārliecināties par pases derīguma termiņu un to, cik ilgam tam jābūt, lai ieceļotu konkrētajā valstī – dažviet noteikts, ka pasei jābūt derīgai vēl vismaz sešus mēnešus, iebraucot valstī, citur termiņš ir trīs mēneši.

"Tāpat var atšķirties ieceļošanas kārtība Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem. Jāpievērš uzmanība pašai vīzas saņemšanas kārtībai – daudzu ārpus Eiropas Savienības esošu valstu vēstniecības neatrodas Latvijā, bet dažu valstu vīzu saņemšana notiek, tieši iesniedzot dokumentus attiecīgās valsts imigrācijas dienestā."

Tāpat ļoti riskants paradums esot neapdrošināties, dodoties ceļojumā, saka Japiņa. "Vienmēr viss ir labi, līdz brīdim, kad vairs nav labi, bet tad jau ir par vēlu domāt par drošības spilvenu, par ko vajadzēja parūpēties pirms ceļojuma. Vismaz jānokārto Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK), kas ir bez maksas un derīga trīs gadus. Tomēr jāatceras, ka šī karte negarantē, ka neatliekamā medicīnas aprūpe noteikti būs bez maksas – tā garantē, ka neatliekamās palīdzības saņemšanas noteikumi un kārtība būs tāda pati kā vietējiem iedzīvotājiem. Tāpat noteikti iesakām nokārtot arī privāto ceļojumu apdrošināšanu. Smagas saslimšanas vai pat nāves gadījumā izmaksas par medicīnas pakalpojumiem vai repatriāciju ir ļoti lielas. Piemēram, guļoša cilvēka medicīniskā evakuācija uz Latviju no ārvalstīm var izmaksāt līdz pat 25 tūkstošiem eiro. Ja nav privātās ceļojumu apdrošināšanas, tas jāapmaksā pašam, jo valsts šīs izmaksas nesedz."

Pase – jāuzmana kā acuraugs

Tāpat Japiņa stāsta, ka ceļotājiem bieži ir ļoti vieglprātīga attieksme pret pasi – sākot ar nepaskatīšanos, cik ilgi tā ir derīga, beidzot ar pazaudēšanu vai izmazgāšanu veļasmašīnā. "Bieži ir tā, ka cilvēks brauc uz valsti, kur vīzas nevajag, bet nepaskatās, cik ilgi pase derīga. Valstu noteikumi, cik ilgi jābūt derīgai pasei, lai šajā valstī iebrauktu, ir dažādi, un tie iepriekš jāpārbauda."

Ja pase gājusi zudībā ārzemēs, rodas problēmas, bet tās nav neatrisināmas. Šādā situācijā jādodas uz Latvijas vēstniecību konkrētajā valstī. Ja vēstniecības nav, tad jādodas pie goda konsula – daudzi Latvijas goda konsuli ārvalstīs sniedz konsulāro palīdzību. Ja nav ne vēstniecības, ne pilnvarota goda konsula, atgriešanās apliecību var izsniegt arī jebkuras citas Eiropas Savienības dalībvalsts pārstāvniecībā. Šādā gadījumā saņemsiet pagaidu ceļošanas dokumentu – tā saucamo "Emergency Travel Document". Atgriešanās dokumentu kārtošana ir relatīvi vienkāršs process. Tomēr dažkārt cilvēki domā, ja, piemēram, pa ceļam uz Austrāliju Malaizijā pazaudēta pase, tad atliek tikai saņemt atgriešanās apliecību un var ceļojumu turpināt. Nē, tā nav. Atgriešanās apliecība nozīmē, ka tā paredzēta tikai izmantošanai braucienam uz mājām vai pastāvīgās dzīvesvietas valsti, nevis tālākai ceļošanai. Turklāt tā derīga tikai ierobežotu laiku. "Mums ir bijuši gadījumi, kad cilvēki grib izņemt šo apliecību un braukt mājās pēc trim mēnešiem, vēl paceļot pa pasauli – tam šis dokuments nav domāts," stāsta Japiņa.

Terorakti, cietums vai pazaudēta pase. Kā rīkoties nokļūstot ārkārtas situācijā ārzemēs?
Foto: Shutterstock


Palīdzība mājupceļam – tikai aizdevums

Kā palīdzības iespēju, ko arī cilvēki bieži pārprotot, Japiņa min, tā saucamo, materiālo palīdzību. Tas var būt risinājums, kad ceļotājs ārzemēs nonācis smagā situācijā un palicis bez naudas atpakaļceļam. Tad iespējams saņemt līdzekļus, lai atgrieztos Latvijā. "Cilvēki nereti zina par šo iespēju, bet viņi bieži pārprot palīdzības sniegšanas mērķi – līdzekļus valsts tikai aizdod, un tie izmantojami tikai ceļa izdevumu apmaksai. Turklāt tikai situācijās, kad cilvēks pats nav vainīgs pie radušās situācijas." Tātad reizēs, kad visa nauda vienkārši vieglprātīgi iztērēta, šī iespēja nederēs.

Tāpat tad, kad, piemēram, nozagtas mantas un nauda, nevar saņemt līdzekļus jauna apģērba iegādei, pārtikai vai viesnīcas apmaksai – tikai atgriešanās biļetei. "Parasti problēmas rodas tad, kad cilvēks ir tālu, eksotiskā vietā un zina savas tiesības, bet pilnīgi aizmirst, kam šī palīdzība domāta," saka Japiņa. Tāpat jāņem vērā, ka valsts aizdevums ir pati pēdējā iespēja, jo konsulārā dienesta darbinieki vispirms centīsies noskaidrot, vai nelaimē nokļuvušajam cilvēkam nav radinieku vai draugu, kas var palīdzēt un aizdot naudu.

Cietums ārzemēs

"Situācijas var būt ļoti dažādas, tās var būt ārkārtīgi sarežģītas, bet daudzas no tām nerastos, ja cilvēki iepriekš būtu painteresējušies un nebūtu rīkojušies vieglprātīgi. Ir lietas, ko konsulārā amatpersona var izdarīt, un ir tādas, ko diemžēl nevar. Visai daudz Latvijas valstspiederīgo izcieš sodu, piemēram, Dienvidamerikā un Āzijā, par narkotiku tranzītu, un sodi par šādiem smagiem noziegumiem ir ļoti bargi. Ja cilvēks ir aizturēts, konsulāra amatpersona pārliecinās, vai viņu nediskriminē, bet viņa nevar veikt advokāta pienākumus un nevar panākt citādus nosacījumus, nekā tie ir citu valstu pilsoņiem. Tāpat daudz kas atkarīgs no attiecīgās valsts tiesu sistēmas un tiesu iestāžu gatavības komunicēt mums pierastā kārtībā – ir gadījumi, kad saziņa ar attiecīgo valsti par Latvijas valstspiederīgā aizturēšanu vai notiesāšanu rit gausi. Diemžēl gadās, ka ir grūtības pat noskaidrot, vai aizturētais cilvēks ir notiesāts un uz cik ilgu laiku. Šādā situācijā katrs gadījums tiek risināts atsevišķi. Ja Latvijai tur nav vēstniecības, sadarbojamies ar citu valstu pārstāvniecībām … …" skaidro Japiņa, piebilstot, ka pirms došanās uz ārzemēm, vērts iepazīties ar informāciju, kā konsulārais dienests var palīdzēt. To var atrast šeit.

Dažkārt smagi negadījumi notiek arī eksotiskās vietās, kur likumi un paražas ir citādas nekā pie mums, turklāt bieži tur nav Latvijas pārstāvniecību. "Šādās reizēs problēmu risināšana notiek ar Konsulārā departamenta starpniecību Rīgā, bet risks iekulties problēmās, kam nepieciešams sarežģīts risinājums, ir lielāks, " saka Japiņa. Konsulārajā dienestā nevarēja atbildēt uz jautājumu, cik Latvijas valstspiederīgie pašlaik izcieš cietumsodu ārvalstīs, skaidrojot, ka šādu informāciju saņem tikai tad, ja pats aizturētais vēlējies par to paziņot savai valstij.

Nobeigumā Japiņa atzīst, ka ceļot nevajadzētu baidīties, tomēr, lai sevi pasargātu, jāceļo droši un atbildīgi, iepriekš sagatavojoties un apzinoties riskus.

Pašlaik drošības apdraudējumu dēļ, Konsulārais departaments noteikti neiesaka braukt uz vairākām Āfrikas valstīm, bet izvērsts bīstamo vietu saraksts un riski atrodami mājaslapā.

Ja esat nonācis ārkārtas situācijā, Ārlietu ministrija aicina nekavējoties sazināties ar Konsulārā departamenta diennakts dežurantu pa tālruni +371 26337711 vai e-pastu palidziba@mfa.gov.lv vai Latvijas vēstniecību attiecīgajā ārvalstī.

Tags

Ārlietu ministrija

Comment Form