Brīvdienu maršruts: Nēģu karaliste Carnikava
Foto: Harijs Toms

Carnikava ir skaista vieta pie jūras, kur ceļotājus priecē priežu mežiem ieskautais un neskartais jūras liedags, ezeri, kā arī Latvijas krāšņākās upes Gaujas ieteka jūrā. Carnikavieši lepojas ar gadsimtiem senām nēģu zvejas tradīcijām, kuras sava aroda meistari ir saglabājuši līdz mūsdienām. Piekto daļu novada teritorijas aizņem dabas parks "Piejūra", kas stiepjas gar Rīgas jūras līci 19 kilometru garumā. Un tie ir tikai daži iemesli, lai brīvdienās dotos apskatīt šo vietu.

Nēģis, zutiņš jeb neinaugs

Nēģi
Foto: Carnikavas TIC


Carnikavas novads atrodas Rīgas jūras līča Vidzemes piekrastē no Kalngales līdz pat Lilastei. Šeit atrodas arī Latvijas krāšņākās upes Gaujas grīva, kas ir vienīgā lielo upju ieteka jūrā, kura nav apbūvēta, un ir īpaša vieta, kur vērot upes un jūras satikšanos.

Carnikava ir sens zvejnieku ciems, kas Latvijā pazīstams kā populāra nēģu zvejas vieta vairāku simtu gadu garumā. Laiku laikos vārdi "nēģis" un "Carnikava" kļuvuši gluži par sinonīmiem. Carnikavieši senāk teica "zutiņš", jo vārds nēģis skaitījās vairāk vāciskas izcelsmes. Smalkāki ļaudis to mūsu pusē nereti sauca arī par "neinaugu" (deviņacis –vācu valodā). Kaut nēģi uzskatām par zivi, tā tomēr nav zivs. Patiesībā Gaujas "zutiņš", ir par zivīm daudz senāks radījums. Iespējams - pat miljons gadu vecs ūdens dzīvnieks. 

Jau kopš viduslaikiem šis dīvainais upes iemītnieks ticis uzskatīts par aristokrātu ēdienu, kurš maltītēs pasniegts vien karaļu galmos. Taču Latvijā nav jābūt karalim, lai nobaudītu šo delikatesi. Pēc sentēvu metodēm - uz alkšņa malkas oglēm cepts, nēģis ir visgaršīgākais! Ne velti pirmskara presē Carnikava dēvēta par "nēģu karalisti" – nēģis visos laikos bijis Carnikavas iedzīvotāju labklājības avots, simbols un goda lieta. 2015. gada 13.februārī Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi "Carnikavas nēģi" iekļaut Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā. 

Turklāt arī tūristiem ir iespēja šo gardumu Carnikavā nobaudīt. Nēģu degustāciju, interesantu stāstījumu un ekskursiju, kurā parādīts, kā nēģus pagatavo, piedāvā, piemēram, uzņēmums "Krupis" Carnikava, Zvejnieku iela 22. Bet ir arī citi, kas labprāt izrādīs šo radījumu zveju un pacienās ar jau pagatavotiem nēģiem.

Zvejas uzņēmumi Carnikavā ir divi "Leste" (+371 29247181) un "Grif 93" (+371 29132888)

Savukārt nēģu cepēju krietni vairāk:

"Gaujas krasti", www.gaujas-krasti.lv
"Zibs", tel. 29654756
"Krupis" , tel. 26423383 
"Gundegas", tel. 29413089 
"Gaujas nēģi", tel. 29214579 
Gaļina Ļevočkina, tel. 29250546 
"Dietlavi", tel. 29469755 

Jau vairāk nekā desmit gadus augusta trešajā sestdienā, atzīmējot nēģu zvejas sezonas atklāšanu, Carnikavā krāšņi svin Nēģu svētkus. Šogad Nēģu svētki tiks svinēti 2015.gada 22.augustā.

Carnikavas Novadpētniecības centrs 

Brīvdienu maršruts: Nēģu karaliste Carnikava
Foto: Sandra Baltruka

Novadpētniecības centra ēka atklāta tikai 2012.gadā, bet veidota kā kopija netālu no Gaujas grīvas 1851.gadā būvētajai zvejnieka - pārcēlāja mājai "Cēlāji". Ēkas oriģināls kā izcils 19.gadsimta Vidzemes zvejnieku sētas paraugs 1966.gadā tika pārvests uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. Novadpētniecības centra pastāvīgajā ekspozīcijā ir iespējams iepazīties ar Carnikavas novada vēstures un kultūras mantojumu – iedzīvotāju sadzīves un zvejas tradīcijām. 

Apskatei iepriekš zvanīt pa tālr. +371 29128086.

Dabas parks "Piejūra"

Brīvdienu maršruts: Nēģu karaliste Carnikava
Foto: www.carnikava.lv


Piejūras dabas parks ir trešais vecākais dabas parks Latvijā un dibināts 1962. gadā. Tas aizņem aptuveni piekto daļu no Carnikavas novada teritorijas - no Kalngales līdz pat Lilastes upei, ietverot liedagus, kāpas un mežus. Savu stalto priežu mežu, kāpu un pludmaļu dēļ tā ir ļoti iecienīta atpūtas vieta. 

Dabas parka teritorija veidota daudzu retu piejūras biotopu pasargāšanai gan ūdenstilpēs, gan to krastmalās. Ummja ezerā sastopama Dortmaņa lobēlija, ezerenes un kāds ļoti īpašs biotops – peldošais ezerrieksts. Fosiliju pētījumi liecina, ka kādreiz šis augs bijis plaši izplatīts, bet šobrīd sastopams vairs tikai četrās ūdenstilpēs Latvijā. Garezeros, ko veido trīs šauru ezeru virkne, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas. Cauri Piejūras dabas parka teritorijai iet viens no nozīmīgākajiem putnu migrācijas ceļiem Eiropā.

Dzirnezers

Brīvdienu maršruts: Nēģu karaliste Carnikava
Foto: Harijs Toms


Dzirnezers atrodas Gaujas labajā krastā, un to ar upi savieno Dzirnupe. Vidējais dziļums ir apmēram divi metri, bet maksimālais var sasniegt pat piecus metrus. Ezerā ir četras salas un viena pussala - Krievu sala, Sidrabiņsala, Grīnberga sala, Garā sala (pussala) un Vadoņa sala, saukta arī par Kārļa Ulmaņa salu, kas šādi nodēvēta pēc vienas no Valsts prezidenta apmeklējuma reizēm 1935.gadā. Uz Sidrabsaliņas ir iekārtota atpūtas vieta laivotājiem.

Jaunais tilts pār Gauju

Brīvdienu maršruts: Nēģu karaliste Carnikava
Foto: Sandra Baltruka


2014.gada 18.novembrī tika atklāts Latvijā garākais gājēju un velosipēdistu tilts pār Gauju, savienojot novada administratīvo centru ar Gaujas ciemu. Jaunais tilts ir 220 metrus garš un četrus metrus plats. Šī būve ir nozīmīgs posms "Eiro Velo 13" Dzelzs priekškara maršrutam, kas iezīmē simbolisku robežu starp Eiropas Austrumiem un Rietumiem, kopumā šķērsojot 20 Eiropas valstis vairāk nekā 10 tūkstošu kilometru garumā, un projektā "Central Baltic Cycling" aicinot ikvienu velobraucēju apceļot Baltijas valstu piekrasti. 

Jaunais tilts pār Gauju ir interesanta inženiertehniska būve, kas īsā laikā kļuvusi par iecienītu pastaigu vietu mūsu novada iedzīvotājiem un viesiem.

Siguļi ar Carnikavas ev.lut.baznīcu un Ojāra Vācieša piemiņas vieta

Brīvdienu maršruts: Nēģu karaliste Carnikava
Foto: Sandra Baltruka


Siguļi ir Carnikavas vēsturiskais centrs. Te atrodas vienīgais koka dievnams Vidzemes piekrastē - 1728.gadā celtā Carnikavas baznīca un kapsēta – Siguļu kalns ar tajā esošo Kolumbāriju (pelnu kapsētu). 

Kapsētā ir vairāki apskates objekti: valsts nozīmes mākslas piemineklis – šūnakmenī veidotais monumentālais darbs Falka piemiņai (1817. gads), 18.gadsimta otrās puses kapliča, kā arī piemiņas vieta Latvijas armijas ģenerālim un kara ministram Mārtiņam Vācietim (1929-1931). Siguļu kalna pašā virsotnē, no kuras paveras gleznains skats uz krāšņo apkārtni un baznīcu, ir uzstādīts Ojāra Feldberga piemineklis Latvijas kontūras formā, jo šeit atrodas atdusas vieta tautā mīlētiem un cienītiem dzejniekiem – Ojāram Vācietim un Ludmilai Azarovai. Carnikavas kapsētā guldīts arī dzejnieka Vācieša brālis Imants Vācietis.

Mežgarciems un bunkuri

Brīvdienu maršruts: Nēģu karaliste Carnikava
Foto: Sandra Baltruka


Šī vieta izveidojusies bijušajā Padomju armijas pretgaisa aizsardzības karaspēka daļas pilsētiņā, kur savulaik atradās bāze armijas mācību vajadzībām. Mūsdienās teritoriju ieskauj palielas bedres un vaļņi, un ir iespēja apskatīt padomju militārā mantojuma atstātos objektus, kā, piemēram, raķešu angārus un bunkurus. Šī būs vieta, kur interesanti un aizraujoši pavadīt laiku brīvā dabā

Naktsmītnes

Pludmales viesu nams "Siroko", Krasta iela 10, Garciems, www.siroko.lv.

Viesu nams "Priedes"

Ir telšu un ugunskuru vietas. Garciems, "Raksti"

Viesu nams "Taču būda"

Ir telšu, ugunskuru vietas. Gauja, "Taču būda"

Vasaras atpūtas bāze "Dzirnezers"

Atvērta no jūnija līdz augustam. Ir telšu, ugunskuru vietas. Gauja, Viršu iela 17

Carnikava
Foto: Sandra Baltruka

Kur paēst Carnikavā?

Picērija. Carnikava, Stacijas laukums

Kafejnīca "Arita A". Kalngale, Vanagu iela 1a

Konditoreja Rīgas "SZBK". Carnikava, Rīga iela 23

Veikals/ kafejnīca "Priedes IT". Garciems, Mežciema iela 12

Vasaras pludmales restorāns "Lila mare". Lilaste, Ziemeļu iela 28

Mobilais ēdināšanas uzņēmums "Burito". Carnikavas novads

Materiāls tapis sadarbībā ar Carnikavas tūrisma informācijas centru

Source

Tūrismagids

Tags

Gauja Pludmale Carnikava Latvija Eiropa
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form