Tūristi aizbrauca, ēkas palika – objekti, kas vairs nepulcē pūļus

Iespējams, mēs, latvieši, esam pieraduši ikdienā redzēt pamestas ēkas, kas kalpo par audeklu ielu māksliniekiem vai kļūst par jauniešu pulcēšanās vietām. Muļķīgi gan būtu domāt, ka tikai mūsu reģionā ir sastopamas sen aizmirstas būves vai pat veseli ciemati. Kurš gan nav dzirdējis par bēdīgi slaveno Sarajevas olimpisko ciematu, kuram pēc 1984. gada spēlēm īsti netika atrasts pielietojums? Un tas it nemaz nav vienīgais šāda mēroga objekts, kas mūsdienās nevis kļuvis par cilvēku iemīļotu vietu, bet gan pārvērties spokainos gruvešos.

Hočidžjo salas pērle – milzu viesnīca "Hachijo Royal Hotel", Japāna

Vien aptuveni 300 kilometrus no Tokijas atrodas lielākā pamestā viesnīca Japānā. Šobrīd šeit var novērot netīrus baseinus, uzlauztas durvis un bojātas mēbeles. Viesnīcas vēsture sākās 1960. gados, kad japāņiem ceļojumi uz ārzemēm tika stipri ierobežoti ar mērķi attīstīt vietējo tūrismu un panākt, lai nauda neaizplūst uz citzemju valdību kontiem. Tā Japānas tūrisma nozare sāka meklēt alternatīvas pasaules populārākajiem kūrortiem. Jāteic, ambīcijas bija milzu lielas – tika meklēta alternatīva Havaju salām, kas ir viena no tūrisma "top" vietām visā pasaulē. Hočidžjo sala tika atzīta par piemērotu vietu, kur attīstīt kūrortu tūrismu, – ātrā piekļuve ar prāmi un labais klimats veicināja salas popularitāti. Tāpēc 1963. gadā vai 1968. gadā (dažādos avotus ir atrodami atšķirīgi datumi) tika uzbūvēta Hočidžjo karaliskā viesnīca, kas uzņēma daudzus tūristus. "Offbeat Japan", kas ir Japānas alternatīvais gids, vēsta, ka viesnīca tika būvēta franču baroka stilā, kļūstot par sava laika lielāko un greznāko pili valstī, kas kalpoja par luksusa viesnīcu. Ar lepniem baseiniem, grieķu stila skulptūrām un greznām iekštelpām viesnīca simbolizēja pēckara Japānas ekonomisko uzplaukumu.