Aicina uz tradicionālu Lieldienu svinēšanu Āraišu arheoloģiskajā parkā

Šogad Āraišu arheoloģiskajā parkā papildus neiztrūkstošām Lieldienu izdarībām visai ģimenei būs iespēja iepazīt ezerpils salas un krasta glabāto seno latgaļu mantojumu, šodienas Āraišu apkārtnes iedzīvotāju zināšanas un prasmes, un 20. gadsimta sākumā šai pusē iegūto folkloras bagātību. Pasākumu organizē Amatas novada pašvaldība sadarbībā ar Amatas folkloras kopu "Ore", Cēsu Vēstures un mākslas muzeju, Latvijas folkloras krātuves digitālo arhīvu "Garamantas.lv", latviešu tradīcijas iedvesmoto apģērba zīmolu "Mayra".

Pasākuma dalībniekiem būs iespēja dzirdēt un iemācīties Lieldienu dziesmas, krāsot olas lielajā katlā savu svētku krājumam, iet tradicionālās rotaļās un citās izdarībās. Īpaši bērnu priekam parka teritorijā būs paslēptas dažāda materiāla, garšas un pielietojuma olas. To iegūšanai tiks rīkotas olu medības, un veiklākais iegūs balvu visai ģimenei.

Lai svētkus padarītu saturīgākus, zināšanās par Lieldienu izdarībām latviešu tradicionālajā kultūrā dalīsies latviešu folkloras krātuves pārstāve Elvīra Žvarte. Tam papildus viņa iepazīstinās sanākušos ar digitālo arhīvu "Garamantas.lv" un parādīs, kā tajā izzināt savas apkārtnes tradīcijas. Parka teritorijā tiks izmēģināta mazāk zināma Lieldienu tradīcija - apģērba vēdināšana. Sava skapja saturu vēdināties būs izlikuši pasākuma saimnieki – Āraišu arheoloģiskais parks - un tuvākie kaimiņi vēstures glabāšanā – Cēsu Vēstures un mākslas muzejs. Vēdināmie apģērbi veidos savdabīgu izstādi, kurā būs redzamas seno latgaļu apģērba rekonstrukcijas, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājumā esošie etnogrāfiskie tērpi no Amatas novada teritorijas un Cēsu apkārtnes šatiera deķi. Vēdināšanu papildinās apģērbu zīmola "Mayra" tērpi, kuri turpina nest latviešu rakstus un tautas tērpu elementus mūsdienās.

Dalīties ar savām zināšanām par olu krāsošanas paņēmieniem un izlikt vēdināšanai savas dzimtas skaistākos tērpus tiek aicināts ikviens. Papildu informācija – ezerpils@amatasnovads.lv vai 25665528 un 28002237.

Pasākums notiks Āraišu arheoloģiskā parka teritorijā, Drabešu pagastā, Amatas novadā. Ieeja parkā pieaugušajiem divi eiro, studentiem, pensionāriem, skolēniem eiro, ģimenes biļete četri eiro, bērniem līdz 7 gadu vecumam – bez maksas.

Vairāk informācijas meklējiet šeit.

Kopš 2017. gada 1. februāra Āraišu arheoloģisko parka teritorija nonākusi Amatas novada pašvaldības īpašumā. Turpinot iepriekšējo apsaimniekotāju, gan Āraišu ezerpils atklājēja arheologa Jāņa Apala iesāktās ieceres, gan Latvijas Nacionālā vēstures muzeja realizēto muzeoloģisko kultūrpolitiku, Amatas novada pašvaldība plāno saglabāt arheoloģiskā parka vietas identitāti kā vēsturiski nozīmīgi kultūrainavu ar iespēju iepazīt senvēstures notikumus caur ekspozīcijām, pasākumiem un izglītojošām programmām.

Parka teritorijā iespējams iepazīties ar ēku būvniecības un cilvēku dzīvesveida vēsturi no akmens laikmeta līdz viduslaikiem. Parka teritoriju veido pēc Latvijas arheoloģiskā materiāla rekonstruētas akmens un bronzas mājokļu versijas, 1:1 mērogā rekonstruēta neparasta seno latgaļu dzīves vieta uz ezera salas un oriģinālas 14. gadsimta viduslaiku pilsdrupas, kas bijušas apdzīvotas no 14. līdz 17. gadsimtam.

Āraišu arheoloģiskā parka centrālais objekts ir 9. – 10. gadsimta seno latgaļu apdzīvotas nocietinātas dzīvesvietas rekonstrukcija – Āraišu ezerpils. Tā veikta, pamatojoties uz arheoloģiskās izpētes rezultātiem Jāņa Apala vadībā, kas atklāja ne vien unikālu līdz tam nezināmu dzīves vietas tipu un labi saglabātas liecības par salas apbūvi, bet zemūdens apstākļos bija saglabājuši iespējami pilnīgu izziņas materiālu par seno latgaļu sadzīvi un dzīves veidu, materiālo un daļēji arī garīgo kultūru vikingu laikmetā.