Vīna darīšana "pārceļas" uz ziemeļiem

Astoņas vietas, ko jau ietekmē klimata pārmaiņas
Foto: Publicitātes foto

Globālā sasilšana līdz šim kopumā bija labvēlīgi ietekmējusi vīna darīšanu, jo augstākas temperatūras ietekmē vīnogulāji auga leknāki un ogas ātrāk gatavojās, bet to garša bija bagātāka.

Tomēr 27 vīna reģionos, ko apsekoja Dienvidoregonas Universitātes pētnieks Gregorijs Džonss, laika posmā no 1950. līdz 1999. gadam tika fiksēta vidējās temperatūras palielināšanās par 1,3oC, kā iespaidā palielinājās vīnu stiprums, proti, vīnogām nogatavojoties ātrāk, fermentācijas procesā radās vairāk cukura. Savukārt izsoļu nama "Sotheby's" izsolēs šis 1,3o C rezultējās novērtējuma pieaugumā par 13 punktiem (100 punktu skalā). Lielākie ieguvēji izrādījās Vācijas vīni, kuru novērtējums pieauga par 20 punktiem un Francijas vēsākajos reģionos darītie vīni.

Pēc Džonsa novērtējuma, temperatūras paaugstināšanās ļāva sasniegt labāko kvalitāti apmēram ap 1990. gadu, savukārt tālāka palielināšanās pārāk ātri nogatavina vīnogas un pasliktina produktu kvalitāti. Tādēļ labākie vīna reģioni "pārceļo" uz ziemeļiem, piemēram, Nīderlandi, Beļģiju, Dāniju. Spānijā – uz Pirenejiem. Arī Anglijā iespējams darīt tik daudz vīna, cik nav redzēts kopš siltā perioda beigām viduslaikos.

Arī Latvijā attīstās vīnkopība. Par vīna dārziem tepat pašu mājās lasiet šeit.

Source

Tūrismagids

Tags

Alpi Globālā sasilšana National Geographic OECD Pasaules Veselības organizācija Slimība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form