Foto: Shutterstock
Lai gan varētu šķist, ka ceļojuma plānošana un došanās brīvdienās uz ārvalstīm varētu būt sapnis, pārsteidzoši lielam skaitam cilvēku tas drīzāk atgādina murgu. 2015. gadā uzņēmuma "Healthline" aptaujāja vairāk nekā 2000 strādājošus pieaugušos, un 62 procenti atklāja, ka atvaļinājums ziemas periodā viņiem sagādā paaugstinātu stresu.

Taču stress ir pēdējā lieta, ko būtu jāizjūt ceļojumā, tādēļ medijs "Travel and Leisure" apkopojis piecus veidus, kā izbaudīt pelnīto atpūtu.

Neizdari spiedienu uz sevi

Megana Džonsa Bela (Megan Jones Bell), klīniskā psiholoģe un bijusī meditācijas un apzinātības lietotnes "Headspace" galvenā zinātnes darbiniece "Travel and Leisure" saka – ja tu daudz strādā, nemitīgi pārbaudi e-pastus un saņem telefonā paziņojumus, pastiprināti lieto sociālos medijus, tad ikdienā pārstrādā ļoti daudz informācijas, tādēļ nav brīnums, ka atvaļinājuma laikā ir grūti nomierināt prātu un atslābināties. Kā viņa saka, šīs sajūtas nav vienkārši izslēdzamas kā ar slēdzi.

Lai palīdzētu cīnīties ar stresu, ko rada ceļojumu plānošana, vispirms mēģini saprast, kas tieši izraisa tevī satraukumu. Vai tevi satrauc doma par to, ka tiksi "atvienots" no ārpasaules? Tad varbūt vērts rezervēt nakstmītni vietā, kurā zini, ka būs uzticams interneta savienojums.

Vai bažīgu dara tas, ka brīvdienu laikā interesēsies, kas notiek darbā, par spīti tam, ka nemaz nevēlies to? Tad varbūt tieši pretēji – izmēģini atpūtu bez interneta savienojuma! Vai uztraucies, ka neizplānosi labāko ceļojumu? Sazinies ar tūrisma aģentūrām, kas izdarīs to tavā vietā! Neatkarīgi no tā, kas ir tava stresa avots, vienmēr var atrast veidu, kā to mazināt.

Sāc relaksēties jau pirms ceļojuma sākuma

Pēc Belas teiktā, atpūsties jāsāk vēl pirms došanās ceļojumā. Viņa paskaidro, ka to var izdarīt, ievērojot paradumus jau labu laiciņu pirms un arī pēc ceļojuma. Tie ir paradumi, kas "palīdz noenkuroties un darbojas kā stresa buferis".

Kādam tas nozīmē meditāciju, jogu vai garas pastaigas, citam – personalizētu ceļojuma maršruta izveidi un ceļojuma žurnāla veidošanu, kas palīdz vizualizēt, kā izskatīsies ceļojums, tādējādi radot iekšējo mieru un pārliecību, ka viss izdosies. Katram rutīna var atšķirties; svarīgi, lai tā tevi sazemē un ļauj relaksēties.

Ieplāno sasniedzamus atvaļinājuma mērķus

Atvaļinājuma plānošana ir lieliska ideja, taču pārpildīt dienas ar pārāk daudz uzdevumiem var radīt tikai papildus satraukumu. "Travel and Leisure" norāda, ka vairāki pētījumi pierādījuši, ka pārlieku rūpīga brīvā laika plānošana var panākt pretējo – sabojāt izklaidi.

Lai cīnītos ar stresu, ko var radīt konkrēta maršruta izplānošana teju minūti pa minūtei, Bela iesaka katru ceļojuma rītu sākt, veltot dažas minūtes, lai nomierinātu prātu un pārdomātu, ko šajā dienā vēlies paveikt. Tas palīdzēs mazināt stresu, ko izjustu vēlāk dienas gaitā. Iespējams, daudzas no ieplānotajām lietām tajā dienā tu nemaz nevēlies, tādēļ nebaidies veikt korekcijas un pārplānot maršrutu, atbilstoši savām tā brīža vēlmēm un iekšējai sajūtai.

Vēl Bela iesaka veidot brīvāku, ne tik striktu brīvdienu plānu. Izveido sarakstu ar visām vietām, ko obligāti vēlies redzēt un sarakstu ar vietām, ko vēlētos redzēt gadījumā, ja tam atliktu laiks. Šādā veidā noteiksi prioritātes, taču neskatīsies visu laiku pulkstenī.

Sāc jaunu veselīgu rutīnu


Tā vietā, lai atvaļinājumu uzskatītu par iespēju pāris dienas pilnībā izrauties no dzīves, uztver to kā laiku, ko izmantot, lai uzlabotu savu ikdienu.

"Atvaļinājums ir lielisks laiks, lai ieviestu veselīgus ieradumus, kuriem ikdienas dzīvē nav laika vai enerģijas," saka Bela, norādot, ka, visticamāk, atgriežoties ikdienas rutīnā, veselīgos paradumus saglabāsi, jo tie uzsākti laimīgā, labvēlīgā vidē.

Lai panāktu šo, jāizvēlas atvaļinājums, kas pielāgots tavam konkrētajam mērķim, piemēram, jogas retrīts vai gastranomijas ceļojums, kas uzlabotu tavas kulinārijas prasmes. Arī visaptverošs labsajūtas ceļojums atjaunos prātu, ķermeni un dvēseli un iedvesmos tam pievērst uzmanību arī turpmāk.

Ieplāno "pielāgošanās dienu"

Viens gan jāatzīst – neatkarīgi no tā, kādus jaunus ieradumus esi radījis un cik ļoti izbaudīji un atslābinājies brīvdienās, atgriešanās ikdienas dzīvē var tevi skumdināt.

Lai cīnītos ar nomāktību, ieplāno tā saucamo "pielāgošanās dienu" – nākamajā dienā pēc atvaļinājuma neskrien uz darbu, bet pavadi laiku mājās, lai atkal pieradinātu sevi pie pazīstamās atmosfēras, rutīnas, izkārto suvenīrus un, cik vien tas iespējams, saglabā pozitīvo domāšanu, kas bijusi atvaļinājumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!