Tā sākas un beidzas pie Krimuldas evaņģēliski luteriskās baznīcas, kas celta 1205. gadā un ir ievērības vērta, jo ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Pār pusloka tiltiņu, šķērsojot Runtiņu un paejot garām Tējas namiņam, skatam paveras Kubeseles pilskalns, uz kura 1775. gadā uzcelta mācītāja māja. Pilskalna pakājē, Runtiņupītes krastā, ir uzkalniņš, kas tiek uzskatīts par Kaupo kapa vietu.
Netālu no Kaupo uzkalniņa atrodas ar teikām apvītā Kubeseles ala. Tālāk, cauri Gaujmalas mežiem un vairākkārt šķērsojot Runtiņu, lokveida taka nonāk pie Saulstaru alas smilšakmens atsegumā. Savukārt tālāk skatam atklājas Lielais akmens jeb Runtiņa avotakmens, pie kura iztek spēcīgs avots. Gaujas krastā redzami Gaujas plostnieku darba liecinieki – betona enkurkluči.
Taka turpinās mežā, kur starp kokiem var manīt senos baltu un lībiešu uzkalniņkapus, kā arī Gaujas kapsētu un visbeidzot Veco Baronu kapsētu.
Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
