Foto: Natālija Hlapkovska, DELFI

Vecumnieku pagasta skaistajos Zvirgzdes mežos atrodas Latvijā viena no augstākajām iekšzemes kāpām – Zvirgzdes Baltā kāpa. "Latvijas Valsts meži" mājaslapā informācija vēsta, ka šajā tūrisma vietā atrodas skatu platforma, no kuras paveras skats virs koku galotnēm un tur ir ierīkota atpūtas vieta, kas pieejama arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Baltajai kāpai apkārt ir daudz meža celiņi, kurus izzināt pastaigu cienītājiem, bet, ja kāpj tikai mazliet vairāk nekā 32 metrus augstajā kāpā, tas aizņem nepilnu stundu.

Navigācijā šo labiekārtoto tūrisma vietu var atrast kā "Zvirgzdes kāpa" vai "Zvirgzdes Baltā kāpa". Pie tās ir informācijas stends un labiekārtota piknika vieta. Bauskas novada pašvaldības tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Turkupole-Zilpure norāda – lai nokļūtu uz Zvirgzdes kāpu, jāseko koka norādēm, kas ved pa meža ceļiem, taču, lai vērotu tuvāko apkārtni no kāpas virsotnes, ierīkota marķēta pastaigu taka, kas ved caur mežaini uz kāpas virsotnē izveidoto koka skatu platformu. Aizliegts doties uz kāpas virsotni pa taisnāko ceļu – smilšaino nogāzi –, jo tādējādi kāpa tiek bojāta!

Tā kā Zvirgzdes Baltā kāpa ir viena no mūsu augstākajām iekšzemes kāpām, šai teritorijai ir gan ģeomorfoloģiska, gan ainaviska vērtība. Kā pastaigu maršruts tas ir iecienīts tieši skaistās mežainās ainavas dēļ, un īpaši gleznaina šī vieta ir viršu ziedēšanas laikā. Turkupole-Zilpure norāda, ka par savām mājām Zvirgzdes kāpas teritoriju un tās apkārtējo mežu atzinuši medņi, ko pavasaros var sastapt riesta laikā. Tāpat viņa norāda, ka Zvirgzdes kāpas apkārtnē vērojamas plašas kadiķu audzes..

Informācija Bauskas novada pašvaldības mājaslapā liecina, ka Zvirgzdes kāpu masīvs ietilpst Taurkalnes līdzenuma parabolisko kāpu izplatības teritorijā, un tā augstums rietumu daļā ir no četri līdz astoņi metri, austrumu daļā sasniedzot 32,5 metru augstumu. Kāpas iespējamais veidošanās laiks ir 11 700 līdz 14 000 gadu pirms mūsu ēras.

Katru gadu septembrī šeit notiek Baltu vienības dienas svinības, kur novada vietējie iedzīvotāji un citi interesenti ar uguns lāpām un dziesmām piemin un godā baltus un to pēctečus, kas 1236. gadā cīnījās leģendām apvītajā Saules kaujā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!