Foto: Salacgrīvas TIC arhīvs
Ziemeļu mols ir vienīgais saglabājies liecinieks par kādreizējo Ainažu ostu. Tas būvēts 1912. gadā, lai pasargātu ostu no postošajiem ziemeļu vējiem, un lai savienotu to ar dzelzceļu. Tagad tas kalpo par skaistu pastaigu vietu.

Mols, kas stiepjas 596 metru garumā, atrodas pie pašas Igaunijas robežas. Ejot pa Valdemāra ielu līdz Igaunijai, to ir viegli atrast. Uz molu, pa kuru agrāk vijās dzelzceļa sliedes, ved droša koka taka, kā arī izveidotas kāpnītes. Tās atklātas pagājušā gada rudenī, "Tūrisma Gidam" pastāstīja Ainažu tūrisma informācijas punkta pārstāve Inta Briģe.


Sākumposms ir labi izejams, bet uz jūras pusi mols vairākās vietās ir izjaukts, akmeņi kustīgi, turklāt mitrā laikā arī slideni, tāpēc lai pastaigātos pa molu, nepieciešami piemēroti apavi.
Pašā mola galā skalojas līča ūdeņi. Ja negribas iet atpakaļ pa akmeņaino celiņu, var doties atpakaļ gar jūras krastu. Jūrā vēl ir redzami daži pāļi no kādreizējās ostas piestātnes. Krastā ir dzelzs bākas karkass, kura augšā ir tāds kā beņķītis, uz kura atradās bākas ugunis. Sausā laikā, kad pūš austrumu vēji, apmēram 800 metrus no krasta var redzēt viļņlauža zemūdens daļu (lieli akmeņu krāvumi jūrā). Ja jūrā ūdens līmenis ir zems, proti, nav bijušas vētras, tad gar krastu var aiziet arī līdz Baltajai saulei, kas ir veltījums Krišjānim Valdemāram. Tur ir labiekārtota atpūtas vieta jūras krastā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!