Foto: Natālija Hlapkovska, DELFI
Melnā ezera purva taka būs piemērota ikvienam, kurš meklē jaunas ainavas un vēlas iepazīties ar purva dabas vērtībām. Staigājot pa šo taku, apskatīsi noslēpumaino Melno ezeru un vairākus citus mazos ezeriņus, kas veido interesantus dabiskus labirintus. Tāpat sastapsies ar purvā un mežā dzīvojošiem putniem un dzīvniekiem. Garantējam, ka šajā dabas ainavā sanāks brīnumskaistas fotogrāfijas.

Dabas liegums "Melnā ezera purvs" atrodas Olaines novada Olaines pagastā. Tiešāk: Cenas tīreļa ziemeļaustrumu daļā. Teritorija dibināta 2004. gadā galvenokārt putnu aizsardzībai.

Melnā ezera purvs ir neliela daļa no agrāk gandrīz 10 000 hektāru plašā Cenas tīreļa. Lielākā purva daļa ir nosusināta, un tajā tiek iegūta kūdra vai ierīkotas lauksaimniecības zemes. Salīdzinoši nelielā platībā fragmentāri saglabājies purvs, kur šī biotopa aizsardzībai nodibināti divi dabas liegumi – Cenas tīrelis un Melnā ezera purvs. Blīvi apdzīvotajā Rīgas apkārtnē abiem atlikušajiem purva fragmentiem ir nozīmīga vērtība.

Foto: Natālija Hlapkovska, DELFI

Gadu tūkstošu laikā purvs izgājis cauri visām tā veidošanas stadijām no zemā (zāļu) līdz augstajam (sūnu) purvam. Zināms, ka kūdras slānis katru gadu pieaug par vienu milimetru jeb par vienu metru tūkstoš gados. Toties norakt vienu metru kūdras var nesalīdzināmi ātrāk tam nepieciešami vien daži gadu desmiti.

Melnā ezera purvs saglabājies kā maza dzīvības "oāze" intensīvi saimnieciski izmantotā teritorijā. Nelielā purva daļa ezera apkārtnē saglabājās neskarta apkārtējo kūdras lauku vidū, visticamāk, sava ūdeņiem bagātā un pārāk akačainā rakstura dēļ. Apmēram 60 procentus no teritorijas aizņem dažādā pakāpē ietekmēti trīs Eiropas Savienībā īpaši aizsargājami purva biotopi: neskarts augstais purvs, pārejas purvs un slīkšņas, kā arī degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās.

Tāpat teritorijā sastopami jauni meži, kas veidojas, aizaugot purva platībām vai izmantotajiem kūdras laukiem. Bioloģiski nozīmīgāki meži aizņem tikai nedaudz vairāk kā 10 procentus teritorijas. Savukārt ezeri ir nelielā dabas lieguma bagātībā. Lielākais no tiem ir Melnais ezers (sešus hektārus liels), bet kopumā te ir vēl vismaz deviņi ezeri, kuru platība pārsniedz 0,3 hektārus. Daudzi mazāka izmēra ezeriņi ir pieskaitāmi purva ekosistēmai piederošām lāmām, un purva mazāk skartajā daļā to ir samērā daudz. Visi purva ezeri, kas atrodas dabas liegumā, ir brūnūdens ezeri un pieder īpaši aizsargājamam Latvijas un Eiropas Savienības biotopam distrofi ezeri. Šādi ezeri veidojas tikai augstajos jeb sūnu purvos, tajos nav ūdensaugu, parasti arī zivju ir maz, ūdens ir tumšs.

Foto: Natālija Hlapkovska, DELFI
Foto: Natālija Hlapkovska, DELFI

Purva flora ir ļoti specifiska lielākoties te aug sugas, kas pilnībā piemērojušās lielajam mitrumam un sastopamas tikai purvos. Teritorijas florā nav īpašu retumu, tomēr purva mazāk ietekmētajā daļā sastopamas purviem raksturīgas sugas.

Dabas lieguma teritorijā manītas 17 putnu sugas.

Foto: Natālija Hlapkovska, DELFI
Šis skaitlis dažādos gados ir mainīgs, jo lielākā daļa putnu sugu ir neregulāri ligzdotāji ar nelielām populācijām vai satiekami tikai caurceļošanas laikā. Tomēr kopējā īpaši aizsargājamo putnu sugu daudzveidība tik mazā teritorijā ir salīdzinoši augsta un Rīgas pievārtes teritorijai nozīmīga. Liegumā nozīmīgākā pastāvīgi ligzdojošo sugu grupa ir purva putni.

Raksta tapšanā izmantota informācija no Latvijas Universitātes izveidotā bukleta "Dabas liegums Melnā ezera purvs".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!