Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir vieta, kur vedam viesus, kad jāparāda kas latvisks, tāpat tā ir vieta, kurp pašiem doties kopt tradīcijas un mācīt tās saviem bērniem, tādēļ saulgriežu laikā piedāvājam ieskatīties tieši šajā muzejā.
Lēmums, ka jāveido Brīvdabas muzejs, tika pieņemts jau 1924. gadā, bet tikai 1932. gadā apmeklētājiem tika atvērta pirmā brīvdabas ekspozīcija Baltijā - Vidzemes sēta.
Mūsdienās muzeja teritorija ir vairāk nekā 87 hektārus liela. To Juglas ezera krastā ieskauj priežu mežs. Vai zināji, ka vairāk nekā 80 gadu laikā uz muzeju pārvestas, uzstādītas un iekārtotas 118 senas celtnes no visiem vēsturiskajiem Latvijas novadiem? Tur apskatāmas celtnes gan no Kurzemes, gan Vidzemes, Zemgales un Latgales, kuru vecums datējams no 17. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 30. gadu otrajai pusei.
Muzejā izveidotas latviešu zemnieku, amatnieku un zvejnieku sētas. Visās apskatāmi autentiski sadzīves un darba priekšmeti, interjera iekārtojums, kas raksturo attiecīgo laika posmu, novadu un mājas saimnieku nodarbošanos.
Muzejs iecienīts kā gadskārtu svinību vieta, un daudziem par tradīciju jau kļuvusi gadatirgu apmeklēšana. Šī gada Gadatirgus fotogrāfijas var apskatīt šeit.
Brīvdabas muzejā ikdienā var sastapt arī amatniekus un tautas tradīciju zinātājus.
Muzejs regulāri arī atjauno un apzina senās ēkas, piemēram, pašlaik plānota Ostas noliktavas restaurācija. Šim mērķim paredzēti 120818 eiro bez pievienotā vērtības nodokļa. Pirms pārvešanas uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju eksponātēka "Ostas noliktava" kalpojusi kā jūras pilsētas Liepājas noliktava. Tajā glabāta labība, dažādas gabalpreces, kā arī sāls maisi. Ostas noliktavā glabātais sāls ir izraisījis sienu konstrukciju piesāļojumu, kā rezultātā korozija bojā ēkas dzelzs savilces un būvkalumus. Lai novērstu sienu piesāļojumu, muzeja restaurācijas speciālisti jau veikuši Ostas noliktavas sienu atsāļošanu, attīrot sienas un liekot kompreses.
Savukārt tas, ka seno ēku glabāšana un sargāšana nav veltīga ne tikai tādēļ, ka tās ikviens var apskatīt, uzskatāmi redzams jaunajā Carnikavas muzeja ēkā, kas celta kā precīza senās zvejnieku mājas kopija, kura kādreiz atradusies pie Gaujas, bet pēcāk pārcelta uz Brīvdabas muzeju un šādi saglabāta. Tagad tās kopiju atkal varēja uzcelt tās īstajā vietā.
Tāpat, pierādījums tam, ka vēsture ir nepieciešama, ir tas, ka Brīvdabas muzeju gadā apmeklē vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku no visas pasaules.
Tuvākie pasākumi, kas muzejā paredzēti šovasar ir Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Folkloras diena 8. jūlijā un Latviskie pirts svētki 18. jūlijā.
Mūsdienīgs veids, kā apskatīti Brīvdabas muzeju, ir arī, izmantojot mobilo aplikāciju.
Atceries! Muzeja teritorijā aizliegts kurināt uguni, smēķēt, ievest suņus, braukt ar velosipēdu.
Kā nokļūt?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
