Smaragdzaļais Latgales Velnezers, kur neviens nepeldas un nedzīvo
Foto: Delfi foto lietotājs Knopka_I

Netālu no Aglonas, Škeltovas pagastā, priežu meža ielokā atrodas neliels ezers – Velnezers, saukts arī par Čertoku. Savu nosaukumu tas ieguvis, pateicoties mistiskiem notikumiem, kas apvij šo ezeru, un popularitāti tūristu vidū iemantojis savas unikālās krāsas dēļ. Ezers ir zaļgans ar ļoti dzidru ūdeni. Lai aizsargātu šo ainaviski vērtīgo objektu, tā apkārtne 55 hektāru platībā jau gandrīz 40 gadus ir dabas liegums.


Ilgu laiku uz ezeru nebija norāžu, lai tūristi to mazāk apmeklētu. Taču cilvēku vēlmi ieraudzīt ezeru tas nemazināja, un nu tas kļuvis par vienu no populārākajiem tūrisma objektiem Aglonas novadā.
"Visvairāk cilvēkus pievelk īpatnējā ezera krāsa, kas neatkarīgi no apgaismojuma ir savādāka nekā citiem ezeriem," radio raidījumā "Pa dobas stygom pi myusim Latgolā" stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā valsts vides inspektore Irēna Skrinda. "Ezerā ir ļoti maz izšķīdušos minerālvielu, tas ir ļoti dzidrs, reizēm caurredzamība var sasniegt pat vairāk nekā 10 metrus. Tajā praktiski nav ūdens augu un zivju."

Smaragdzaļais Latgales Velnezers, kur neviens nepeldas un nedzīvo
Foto: Producentu grupa “Lietišķā Latgale”

Neparasta ir arī krasta līnija. Lielākoties ezeriem krasts sākas ar augiem, bet Velnezeram ir tikai pavisam neliela, šaura augu josla gar pašu krastu. Tāpat ezera krasts nepārtraukti mainās. "Tam atraujas gabali no krasta, kas ir nedaudz purvains, aizpeld saliņu veidā un nogrimst," par šo fenomenu stāsta Skrinda.

Tomēr ezers nav slavens tikai ar savu izskatu, to neparastu dara mistiskie nostāsti. Zinātnieki stāsta, ka te bieži vien aparatūra nestrādā, pazūd vai gadās kāda cita ķibele. Šajos mežos cilvēki bieži mēdz apmaldīties un nevar atrast ceļu uz mājām. Ko līdzīgu ir pieredzējusi arī vecākā valsts vides inspektore. "Es vadīju praksi Gotlandes universitātes koledžas studentiem, un šis objekts bija iekļauts viņu prakses objektu sarakstā. Tad vēl nebija uztaisīts jaunais ceļš, bet es labi zināju, kur ezers atrodas. Mēs atbraucām, nolikām autobusu, gājām trīs stundas visādos virzienos, vairākas reizes izgājām pie Jazinkas ezera, kas ir blakus, bet nekad pie Velnezera. Un man tik vien kā palika kā stāsts par mistisko ezeru," smaidot atceras Skrinda.

Smaragdzaļais Latgales Velnezers, kur neviens nepeldas un nedzīvo
Foto: Producentu grupa “Lietišķā Latgale”

Ne tikai ezera stāvais krasts, bet visticamāk nostāsti ir tie, kas rada bailes un attur cilvēkus no peldēšanās tajā. Tie vēsta par Velnezera negatīvo enerģiju, par tajā izšķīdušajiem sāļiem, kas it kā kaitē veselībai. "Bet no otras puses te peldēšanās būtu arī ļoti nevēlama, jo cilvēks var atstāt ezera ekosistēmai kaitīgas vielas, kas ir uz viņa ādas," norāda Skrinda.

Smaragdzaļais Latgales Velnezers, kur neviens nepeldas un nedzīvo
Foto: Delfi foto lietotājs Knopka_I

Ezera apkārtnē ir sastopami arī aizsargājami augi, piemēram, silpurenes un staipekņi, tomēr dabas lieguma 55 hektāru lielā teritorija sugu skaita ziņā ir gana nabadzīga, un tā lielākā vērtība ir pats Velnezers. Tā saglabāšana ir galvenais lieguma mērķis un mūsu atbildība.

Radio raidījumu "Pa dobas stygom pi myusim Latgolā" klausieties ceturtdienās pulksten 16.50 "Divu Krastu radio" (ar atkārtojumu piektdien pulksten 18.50), kā arī
pulksten 11.25 "Latgales radio" (atkārtojums piektdien 16.50) vai www.pimyusimlatgola.lv.

Vēl par ezeru lasiet šeit.

Source

Tūrismagids

Tags

Aglona Baudi vasaru! Dabas aizsardzības pārvalde Latgale
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form