Upītes ciemā izveidota pasaulē vienīgā izlaušanās istaba latgaliešu valodā

Kā stāsta Andris, lai izkļūtu no izlaušanās istabas “Pieci panti”, būs jāpaveic pieci uzdevumi. Katram uzdevumam ir piemeklēts kāds atbilstošs Ontona Slišāna dzejolis, kas vedinās spēlētāju domas pareizajā virzienā. “Pīci panti” idejas autors, nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns, par jaunumu Upītē saka: “Mūsu izlaušanās istabā ir trīs lietas, kas to atšķir no līdzīgām istabām: pirmkārt, te viss ir latgaliski, otrkārt, te ir bišu strops un, treškārt, sava vieta istabā ir lielajām aužamajām stellēm. Taisot spēli, gribējām, lai dalībnieki kaut nedaudz iepazīst Ontonu Slišānu, viņa vaļaspriekus, nemateriālo kultūru un, protams, arī latgaliešu valodu.”

Jaunās izlaušanās istabas “Pīci panti” uzdevumus veidojis Kristaps Auzāns, kurš savulaik taisījis arī Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” piedāvāto spēli “Ziedoņa klase” Rīgā, kas saņēmusi apbalvojumu “Kilograms kultūras 2019” kategorijā “Pārsteigums”. Aicinot ciemos uz Upīti un iedrošinot spēlēt gribētājus, izlaušanās istabas “Pīci panti” veidotāji saka, ka spēlei nav vajadzīgas priekšzināšanas, vien prasme lasīt, ieklausīties un spriestspēja. Plānotais istabas izspēlēšanas laiks ir aptuveni viena stunda.

Kā norāda Slišāns, idejas par izlaušanās istabu īstenošanā talkā gājuši lauku atbalsta dienesta LEADER programma ar istabas remonta projekta atbalstīšanu un Latgales kultūras programma, kuru īsteno Valsts kultūrkapitāla fonds, a/s “Latvijas valsts meži” un Latgales reģiona attīstības aģentūra – ar pašas spēles izstrādes atbalstu.

"Delfi Plus" šomēnes jau stāstīja par savu viesošanos Upītē. 103 cilvēki – tikpat cik gadu Latvijas valstij. Tik daudz cilvēku, ja ieskaita apkārtējās viensētas, dzīvo Upītes ciemā Šķilbēnu pagastā, kas atrodas trīs kilometru attālumā no Krievijas robežas. Tā nesen saskaitījis Andris Slišāns, piecu bērnu tēvs un ciema nemateriālās kultūras vērtību kopējs, kurš katru no vietējiem cilvēkiem arī pazīstot. Viņam ir cerības, ka, Latvijai kļūstot gadiem bagātākai, arī Upītes ciemā augs iedzīvotāju skaits. Kādēļ, par to lasi šajā rakstā.

Galvenie nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanas karoga nesēji šajā apkārtnē ir Slišānu ģimene – Andris ar sievu Ligitu un pieciem bērniem. Iedīgļus šajā darbā bija licis jau Andra tēvs Antons (Ontons) Slišāns, ko varētu dēvēt par novada vietējo slavenību. Antons bija folkloras kustības pamatlicējs šajā apvidū, ideju ģenerators, projektu vadītājs, patriots un novadpētnieks, bet viņa sieva Irēna rūpējās par tradicionālās kultūras nodošanu nākamajām paaudzēm, kopš 1982. gada iesaistot skolēnus folkloras kustībā. Antons devās mūžībā 2010. gadā, bet Irēna – 2018. gadā, atstājot savus pēcnācējus par iesākto darbu turpinātājiem.

“Pīci panti” oficiālā atklāšana iecerēta 28. decembrī, tieši Ontona Slišāna dzimšanas dienā.