Daudziem Kocēnos esošā Kokmuiža asociējas ar tās alus brūvēšanas vēsturi, un ne velti – savulaik muižas brūzis bija trešais lielākais Baltijā un tur darinātā alus kvalitāte atzinīgi novērtēta ne tikai Latvijā, bet arī Parīzē. Tagad varenās alus darītavas vietā vari doties ekskursijā – izstaigāt pa muižas kompleksa teritoriju un tās skaisto parku.

Kokmuižas kompleksa teritoriju vari izstaigāt pats vai gida pavadībā. Te vari aplūkot kungu māju, staļļu ēkas, muižas pārvaldnieka namu, abas klētis un alus darītavas pagrabu, kā arī iespaidīgo parku.

Kokmuiža bija daļa no senā Valmieras pilsnovada, kas vēlāk, tā sauktajā poļu laikā (līdz 1582. gadam) ietilpa Cēsu bīskapijā. Kokmuiža celta reizē ar tuvumā esošo Mūrmuižu un, kā varbūt jau nojaut, abu muižu nosaukumi veidojušies no celtniecībā izmantotajiem materiāliem – Mūrmuižai no mūra, Kokmuižai – no koka. Laika gaitā vairakkārt mainījušies Kokmuižas saimnieki un ēkas izskats. Tāda, kādu to redzam tagad – mūra ēka neobaroka stilā –, muiža visticamāk kļuva 19. gadsimta beigās. Šajā laikā pie muižas arī izveidots astoņus hektārus liels angļu tipa parks, kurā notika dažādi svētki, priekšnesumi, balles. Muiža tiek uzskatīta par izteiktu vācu baroka stila iezīmju nesēju. Parka centrā tu vari aplūkot Latvijā pirmo un pagaidām vienīgo sfērisko Saules pulksteni.

Kokmuižu krāšņo jau pieminētais parks. Vienam no baroniem – Hārtvisam, kurš 19. gadsimta sākumā saimniekojis Kokmuižā, – bijis dēls Nikolajs Anders fon Hārtviss, kurš iecelts Krievijas impērijā par pirmo profesionālo dārzu ainavistu un vēlāk bijis Krimas botāniskā dārza direktors. Tēva muižā viņš praktizēja savas daiļdārznieka iemaņas, un laika gaitā Nikolaja kolekcijā sakrātas apmēram 200 rožu šķirnes. Iespaidīgajā parkā savulaik atradās dīķi, koku stādījumi no vietējo sugu kokiem un atsevišķiem eksotiem. Kokmuižai bijušas septiņas alejas, kas stiepušās uz visām debess pusēm, un piecas no tām vēl ir saglabājušās.

No 1688. gada līdz 1944. gadam muižas teritorijā atradās Kokmuižas alus brūzis un spirta dedzinātava. Alus darītavai paplašinoties, tā lēnām kļuva par Vidzemes guberņas lielāko lauku alus darītavu. Pēc 1857. gada te atradās apkārtnes alus un siera ražošanas centrs, bet ne tikai – Kokmuižā tika ražoti arī ķieģeļi, galvenokārt pašu vajadzībām. Runā, ka Kokmuižas alus esot izcēlies ar īpašu garšu, jo ūdens alus brūvēšanai ņemts no avota, kas iztecējis no Kreiļkalna un ticis uzkrāts no ozola ripām izliktā baseinā tagadējā Kocēnu dīķa vidū. Vēstures avoti liecina, ka 20. gadsimta sākumā darīti apmēram 270 tūkstoši spaiņi alus gadā.

Rakstā izmantota informācija no mājaslapas "Pilis.lv", Valmieras tūrisma informācijas mājaslapas un Kokmuižas bukletiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!