Esam ieradušies uz tā saukto Inčukalna medību pilī, gar kuru ved garā pārgājienu maršruta "Mežtaka" posms. Medību pils atrodas koku ielokā, netālu no Gaujas. Ēka pārsteidz ar savu netipisko arhitektūru un varenību, un tās aura nenoliedzami pauž meža un medību būtību. Pilī esam ieradušies, ne tikai lai apskatītu pašu ēku, bet arī lai iepazītos ar mežsaimniecības pakalpojumu korperatīvās sabiedrības "L.V.Mežs" vadītāju Modri Kalvānu.

Šobrīd medību pilī saimnieko korporatīvā sabiedrība "L.V.Mežs", kas veic pilnu meža apsaimniekošanu. Tā ir ne tikai stādīšana un uzraudzība, bet arī dabas daudzveidības un ekoloģisko norišu saglabāšana. Kalvāna kungs uzsver, ka nav iespējams nodalīt zaļo domāšanu no meža apsaimniekošanas, jo mežs ir un būs, un mums ir jāmācās to saglabāt un uzturēt. Un kā nu ne, ja mežsaimnieks savus darba augļus var saņemt pēc aptuveni 30–40 gadiem, ilgtspējība ir visa pamatā.

Pati medību pils joprojām pieder Inčukalna pašvaldībai, un "L.V.Mežs" ir šīs ēkas nomnieki, bet, tieši pateicoties viņiem, ēka ir piedzīvojusi mūsdienas un ir saglabāta. Nu tajā ir gan elektrība, gan siltums. Tāpat nemitīgi notiek ēkas labiekārtošanas un atjaunošanas darbi. Ar saimnieka palīdzību ieskatāmies nedaudz tālākā nākotnē, kurā ēkas augšējo stāvu plānots pārveidot par viesnīcu gan pašu biedriem, gan apkārtnes viesiem. Un tiešām, attīstība ir acīmredzama.

Esot pilī un runājot ar Kalvāna kungu, visam cauri vijas mežs – gan pils nosaukumā, gan apkārtnē, gan uzstādītajos nākotnes plānos un jau paveiktajā. Kā novērojam, medību pils ir daļa no sava veida tūrisma centra – tepat blakus ir Gauja, vairāki viesu nami un atpūtas vietas, drīzumā taps arī disku golfa laukums. Medību pils patiešām vilina doties mežā un atpūsties pie dabas. Arī pats kooperatīvs ar Eiropas Savienības projektu palīdzību izveidojis Mednieku spēka taku, kur var gūt ne tikai fizisku, bet arī garīgu spēku un iedvesmoties no dabas un meža varenības.

Atrodoties medību pilī, patiešām ir jūtams, ka mežs šajā vietā ir pats svarīgākais. Tā ir visa dzīve, nereti arī "pensiju fonds". Šī milzīgā nozare – mežsaimniecība – nav ātra nauda. Mežs prasa pastāvīgas rūpes, kopšanu un apsekošanu. Kārtīgam mežsaimniekam uz mežu vajadzētu doties vismaz divas reizes gadā, lai saprastu, kas tur notiek, kā viss attīstās. Sarunā uzklausām vairākus stāstus, kuru galvenie varoņi ir mežsaimnieki, kas par savu mežu aizmirsuši un nonākuši pie sasistas siles. Tomēr arī tas nav tik vienkārši, jo mežs ir jāpazīst un jājūt. Kā uzsver Modris Kalvāns, ir nepieciešamas pamatīgas zināšanas un izglītība, kas jāapvieno ar aizrautību un gadiem krātu pieredzi.

Inčukalns jau izsenis bijis slavens ar savu mežsaimniecību un specifiku, atrodoties Pierīgā. Arī Kalvāna kungs ir vietējais un ir uzaudzis šajā apkārtnē, tāpēc profesionālās dzīves un ikdienas saistīšana ar mežu esot bijusi tikai loģiska izvēle. Ikdienas darbs paiet mežā, tomēr ar to viss nebeidzas, jo Modris Kalvāns, gluži kā viņa senči vairākās paaudzēs, ir arī mednieks ar nu jau 30 gadu pieredzi. Viņš uzsver, ka medības nav tikai hobijs, tas ir dzīvesveids, vesela ideoloģija. Tieši tāpēc savā profesionālajā darbībā viņš pievēršas arī medību tradīciju izkopšanai un kultūras uzlabošanai.

Uz jautājumu par to, kas jau bērnībā licies tik uzrunājošs mežsaimnieka un mežziņa profesijā, kā viens no iemesliem tiek minēts, ka mežziņi agrāk vienmēr bija tērpušies atbilstošā formā, godam nesa atbildību par savu darbu un cēla amata prestižu. Un lai gan šķiet, ka tā ir tikai forma, sarunā ar Kalvāna kungu saprotam, cik liela nozīme tam bijusi, un, ja tas būtu viņa spēkos, viņš labprāt atjaunotu šo tradīciju, kas citās Eiropas valstīs joprojām pastāv.

Mūsu viesošanās Inčukalna medību pilī ilga tikai nepilnu stundu, bet tās laikā mēs paspējām piedzīvot un ieraudzīt neticami daudz. Šī vieta ir izcils piemērs tam, ko ar zemi, apkārtējo vidi un nolaistu objektu var izdarīt, ja ir mērķtiecība un apņēmība. Un patiešām jāatzīst – medību pils ievelk sevī un mežā, un sākotnēji plānotās pāris stundas šajā Gaujas ieskautajā nostūrī, ļoti vienkārši var pārvērsties visā dienā.

Rīgas plānošanas reģiona teritorijā iet četri garās distances pārgājiena "Mežtakas" maršruta posmi: Rīga–Baltezers, Baltezers–Vangaži, Vangaži–Rāmkalni, Rāmkalni–Sigulda. "Mežtaka" ir garās distances pārgājienu maršruts, kas Latvijā stiepjas 674 kilometru garumā. "Mežtaka" tiek veidota projektā "Garās distances pārrobežu pārgājienu maršruts "Mežtaka"", kas tiek realizēts ar Eiropas Savienības un Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas atbalstu.

Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!