Vieta, kas drīz spilgti iezīmēsies tūrisma maršrutos – romantiskā Abgunstes muiža
Foto: Jānis Avotnieks

Abgunstes muižas Zaļenieku pagastā pirmsākumi meklējami 1780. gadā. Tolaik tā piederējusi fon der Pālenu dzimtai un izmantota kā medību un vasaras atpūtas rezidence. Toreiz uzceltas koka ēkas, ko diemžēl 1905. gadā revolucionāri nodedzinājuši līdz pamatiem – no tiem laikiem saglabājušies vien velvēti mūra pagrabi, kur tagad jaunie muižas īpašnieki palēnām iekārto mākslinieku darbnīcas – rezidenču centru. Kā stāsta Jānis Avotnieks, tur mākslinieki varēšot dzīvot un strādāt bez maksas, notikšot radošās darbnīcas un tapšot brīnišķīgas lietas.

Vieta, kas drīz spilgti iezīmēsies tūrisma maršrutos – romantiskā Abgunstes muiža
Foto: Jānis Avotnieks


Ēkas atjaunošanu uzsāka pēc 1908. gada, kad par muižas īpašnieku kļuva grāfs Sergejs fon der Pālens. Bet līdz galam tā nav īstenota, jo sācies Pirmais pasaules karš un vēlāk Brīvības cīņas. Tā nu muiža ilgi stāvējusi kā jaunbūve, līdz to Latvijas brīvvalsts laikā Zaļenieku pagasta vajadzībām pabeidz kā skolas ēku. "Arhīvos skaisti rakstīts, ka nepabeigtajā Abgunstes pilī ierīko Gaismas pili – skolu," zina stāstīt muižas saimnieks. Skola tur atradusies 40 gadus, bet pēc tam muižā dzīvokļi piešķirti kolhozniekiem, bet zālē, kur kādreiz notikušas balles, ierīkots veikals. Iedzīvotāji šajā laikā telpas pārveidojuši un iekārtojuši, kā pašiem ērtāk, un tagad īpašniekiem nākoties cīnīties ar padomju interjera paliekām.

Gandrīz 15 gadus muiža bijusi slēgta apmeklētājiem, bet tagad tā atkal gaida ciemiņus.

Vieta, kas drīz spilgti iezīmēsies tūrisma maršrutos – romantiskā Abgunstes muiža
Foto: Jānis Avotnieks

Jau tagad sākts darbs pie mākslinieku rezidenču izveides. Plānots tām domātajās telpās atjaunot oriģinālo griestu augstumu līdz četriem metriem, bet, piesaistot kaimiņu Zaļenieku skolas audzēkņus, praksē, tiekot atjaunotas oriģinālas durvis. Tāpat muižas atdzimšanā iesaistīšoties mākslinieki, kas uz laiku tur dzīvošot. Gribas radīt muižas un plašuma sajūtu, pirms dažiem mēnešiem par iesāktajiem darbiem LTV raidījumā "Saknes debesīs" stāstīja Asnāte Avotniece.

Vieta, kas drīz spilgti iezīmēsies tūrisma maršrutos – romantiskā Abgunstes muiža
Foto: Jānis Avotnieks

Viņa kopā ar vīru Jāni un abu trīs meitām jau šovasar plāno pavisam pārvākties uz muižu, bet pašlaik visi vēl dzīvojot Rīgā. Tomēr, iesaistot gan Asnātes tanti Ilzi, gan Jāņa mammu Māru, katru brīvo brīdi cenšoties pavadīt, piesaistot līdzekļus dažādu projektu īstenošanai un muižas savešanai kārtībā. Pērn te muižas atjaunošanas darbos strādājuši arī jaunieši Nodarbinātības valsts aģentūras vasaras darba programmā, stāsta Jānis, piebilstot, ka vēlējies bērniem parādīt, ka var strādāt arī citādi, bez kāda, kas visu laiku stāv blakus ar pātagu, vienkārši tāpēc, ka ir interesanti.

Vieta, kas drīz spilgti iezīmēsies tūrisma maršrutos – romantiskā Abgunstes muiža
Foto: Jānis Avotnieks

Pašlaik Abgunstes muižā var pieteikties arī ekskursijai, un saimnieki izvadāšot pa visām telpām, pastāstot ko interesantu par katru no tām. Daudzus stāstus par muižu jaunie saimnieki uzzinājuši no kādreizējiem skolas absolventiem, kas ieradušies uz svētkiem augustā. Tagad tos pastāstot arī ekskursijās. Jānis atzīst, ka nav cerējis uz tik lielu cilvēku interesi. Jūnijā muižu iegādājušies izsolē, bet jau augustā sadūšojušies organizēt muižas svētkus. Sanākuši vairāk nekā 300 cilvēki. Savukārt Leģendu naktī pērnā gada rudenī muižā apciemojušies vairāk nekā 500 cilvēki. "Šogad sadūšojāmies piedalīties arī Jelgavas kāzu "gadatirgū" un tur pastāstīt par sevi, tā nu vasaras otrā pusē uzņemsim arī pirmos kāziniekus..." stāsta Jānis. Viņam ar sievu pieredzes lielu pasākumu organizēšanā gan netrūkst, darbojoties biedrībā "Radošuma meka", viņi vairākus gadus rīkojuši keramiķu simpozijus un svētkus Mākslinieku savienībai piederošajā Zvārtavas muižā, bet Latvijas prezidentūras Eiropā laikā daudzus lielākos pasākumus, tostarp augsta līmeņa vadītāju tikšanos Melngalvju namā, par ko vēlāk runāja vēl ilgi.

Vieta, kas drīz spilgti iezīmēsies tūrisma maršrutos – romantiskā Abgunstes muiža
Foto: Jānis Avotnieks

Muižā jau savāktas un palēnām tiek restaurētas arī dažādas brīnišķīgas vēsturiskas mēbeles ar stāstu – dīvāns, kas atceļojis no Jēkabpils, bet oriģināli no Zviedrijas un ir 100 gadus vecs, lāde, kas atdzimst jaunā izskatā. "Sievas Asnātes tante Ilze ceļ māksliniecisko vērtību piemirstām mēbelēm – šobrīd gultu galiem, kas jau šovasar tiks likti lietā. Mana mamma Māra savukārt meistaro tekstīlijas, " par ģimenes iesaistīšanos darbos stāsta Jānis. Pašiem esot arī hobijs veidot visdažādākos gaismekļus, kas jau tagad tumšajos vakaros izgaismo plašās telpas.

Jauno "muižkungu" plāni ir lieli, vien esot bailes stāstīt, pirms viss īstenots. Tomēr par tuvākajiem plāniem Jānis saka, ka jau drīz vajadzētu būt mākslinieku rezidencēm, kuru sagatavošanai saņemts "Leader" programmas atbalsts, bet uz vasaras otru pusi muižā piedāvāšot arī ļoti autentiskas "Ulmaņlaiku" naktsmājas. Līdz 2021. gadam oficiāls mērķis esot Abgunstes muižas dzīvojamās ēkas un muižas klēts restaurācija, muižas parka atjaunošana, lai šajā vietā varētu pilnvērtīgi funkcionēt mākslas un radošuma dažādo izpausmju vieta.

Tāpat Abgunstes muiža iesaistīšoties šīs vasaras Piļu un muižu asociācijas organizētajā ceļotāju akcijā "Apceļo Latvijas pilis un muižas". Jānis sola, ka speciāli tikšot sagatavots interesants pieturpunkts. "Līdz muižai no Rīgas nemaz nav tālu! Iepriekš gan lūdzam pieteikties, bet labprāt te visu izrādīsim," saka muižas saimnieks.

Lūk, neliels ieskats muižas dzīvē kopš pērnā gada vasaras!

Source

Tūrismagids

Tags

Jelgava Lasāmgabali Latvijas pilis un muižas Nodarbinātības valsts aģentūra Skola Jelgava Latvija Eiropa
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form