Atpūta dvēselei – leģendām apvīts kalns un svētvietas
Runā, ka tur, kur vēl pirms tūkstoš gadiem bijušas debess ķermeņu vērošanas vietas, tika apglabāta arī Lietuvas dižkunigaiša Kēstuša sieva Birute. Šodien šeit, Birutes kalnā, atrodas Sv. Jurģa kapela. Taču tā nav vienīgā leģenda, kas klīst par šo brīnišķīgo lūgšanu namu ar unikālo arhitektūru.
Palangas cilvēku mutēs vēl aizvien klīst runas par to, ka tieši šajā vietā bijis upuraltāris, kura svēto uguni vaidelote Birute sargāja vēl pirms laulībām ar Lietuvas kunigaiti. Lai pēc valsts kristīšanas lietuvieši ātrāk aizmirstu elkdievības rituālus, 1505. gadā tur uzbūvēta koka Sv. Jurģa kapela. Tiesa, vēlāk to "izkonkurēja" lielāki pilsētā esoši lūgšanu nami – kapelas vietā tika novietots koka krusts. Tomēr vietējie iedzīvotāji kalnu turpināja apmeklēt, cerot, ka par dievi kļuvusī Birute aizliks par viņiem kādu vārdu.
Pašreizējā neogotiskā kapela Birutes kalnā uzbūvēta tikai 1869. gadā, pats kalns ir apstādīts ar kokiem, ir ierīkotas kāpnes. Vēl vēlāk – 1976. gadā – kapela tika izrotāta ar mākslinieka Ļuda Pocjus radītajām ikonām.
Nokāpjot no kalna, var doties uz unikālo Birutes parka pludmali. Tiesa, no pirmā acu uzmetiena tā izskatās gandrīz tāda pati kā citas – smiltis ne ar ko neatšķiras, jūra tā pati. Tomēr runā, ka šajā vietā jūra vētras laikā krastu posta mazāk, tāpēc pludmale tik bieži nepārplūst.
Pludmali, kas stiepjas pusotra kilometra garumā, pieskata parka darbinieki – no 2004. gada kāda tās daļa katru gadu ir Zilā karoga pludmale. Tur ir ierīkotas arī takas, kas piemērotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem, dzeramā ūdens punkti, sanitārie mezgli, tiek nodrošināta vides aizsardzības prasību ievērošana.
Uz šo pludmali ved veselas astoņas takas, kas vijas cauri Birutes parkam.
Birutes kalna pakājē atrodama arī noslēpumainā Lurdas grota – runā, ka šī vieta atgādina svētceļnieku galamērķi Francijā – Sv. Jaunavas Marijas parādīšanās vietu. 1899. gadā grotu no apkārtnē savāktiem laukakmeņiem uzmūrēja meistars no Francijas Bonhomme, bet ideja ierīkot šādu vietu radās grāfiem Tiškevičiem, kad kāzu ceļojuma laikā viņi Francijā apmeklēja īsto Lurdu.
Tiesa, Tiškeviči mēģināja atvest no Lurdas arī Sv. Marijas skulptūru – diemžēl tā saplīsa, tāpēc šodien grotu grezno palangieša Vlada Čižauska darbs.
Smilšu ieputināti ciemi un brīnišķīgs saules pulkstenis – kalendārs
No vienas puses jūras, no otras puses – Kuršu jomas ieskauta, apveltīta ar iespaidīgām kāpām un neparastu dabu, Neringa neapšaubāmi ir unikāls Baltijas reģiona kūrorts. Neringa atrodas Kuršu kāpu Nacionālā parka teritorijā, parks ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā kultūrainavas objekts, kurā ir daudz dabas un kultūras mantojuma vērtību.
Neringā ir arī vairāk saules – vidēji saule šeit spīd gandrīz divtūkstoš stundas. Ne velti Neringā var ieraudzīt Baltijas valstīs lielāko saules pulksteni – kalendāru, kas rāda precīzu vietējo astronomisko laiku. Obeliska formas saules pulkstenis, kas uzbūvēts 1995. gadā, tika izpostīts jau pēc dažiem gadiem – to izdarīja viena no spēcīgākajām vētrām valsts vēsturē "Anatolijs".
Pašreizējā saules pulksteņa stēla, kas izrakstīta ar rūnām no 17. gs. koka kalendāra, atjaunota 2011. gadā. No 13,8 metru augstā obeliska krītošā ēna darbojas kā pulksteņa rādītājs, stundas iezīmē apaļš laukums, kurā puslokā izvietoti nelieli pakāpieni.
Pavisam blakus pulkstenim ierīkots skatu laukums, no kura lieliski redzama arī Pārnidas kāpa, kas titulēta par skaistāko vietu Lietuvā. Tā ir lieliska vieta, lai vērotu Kuršu jomā austošo vai jūrā rietošo sauli, apbrīnotu jauko Nidas panorāmu. No jomas dienvidu piekrastes Nidā līdz kāpai un pāri tai ved apmēram 1,8 kilometru gara Pārnidas izziņas taka. Ejot pa to, var apbrīnot kāpu augu valsti un cilvēku neskarto dabu.
Elpu aizraujošs ir arī vēl viens Neringas dabas radīts skaistums – Pelēkās jeb Mirušās kāpas, kas atrodas Nagļu dabas rezervātā. Tās stiepjas apmēram 9 kilometru garumā starp Jodkranti un Pervalku un ir aizsargātas jau trīs gadu desmitus. Šī vieta ir iezīmīga arī ar skarbo vēsturi – 17.–19. gs. te apglabāts Nagļu ciems, kas vairākas reizes mainīja vietu, bet ko aizvien panāca smiltis, kas noslīdēja par 0,5–15 metriem gadā.
Šodien tur var mierīgi pastaigāties pa skatu taku, ieraudzīt kāpas ar iespaidīgām gravām un izskalojumiem, kas radušies spēcīgo vēju dēļ. Smiltis slēpj bijušās apdzīvotās vietas, šur tur atklāj senās augsnes fragmentus. Ainavas unikalitāte ir Kuršu kāpu lielākā vērtība, bet acīgākie apmeklētāji var pamanīt arī Sarkanajā grāmatā iekļautus augus un retus dzīvniekus.
No Pārnidas kāpas paveras lielisks skats uz vēl vienu dabas šedevru – Bulviķa ragu. Šis zemes rags starp Nidu un Preilu ir platākā Kuršu kāpas vieta – pussalas platums pie Bulviķa raga sasniedz gandrīz 4 kilometrus. Šajā vietā vislabāk redzams otrs Kuršu kāpas krasts – Ventes rags, kurā ir putnu gredzenošanas stacija.
Lai arī bieži tiek uzskatīts, ka raga un tam blakus esošā līča nosaukums cēlies no kuršu uzvārda Bulviķis, ir arī cita versija. Runā, ka ar iespaidīgām dabas gleznām bagātajai vietai nosaukumu devuši vikingi – tas tiek saistīts ar zviedru vārdu "bolja", kas nozīmē vilni, un "vik" – līci.
Raga apskate visērtākā ir pa veloceliņu no Preilas līdz Nidai. Tā ir ideāla vieta tiem, kas ilgojas pēc miera, jo Bulviķa ragā parasti ir ļoti kluss – šeit var apsēsties, atpūsties un apbrīnot skatu uz Kuršu jomu.
Ilgtspējīga tūrisma projekts "Kūrortu mantojums viedi" aicina iepazīt Palangu un Neringu – vietas, kas pārsteidz ne tikai ar vēstures un kultūras mantojuma vērtībām, kas stāsta interesantus stāstus, bet arī ar dabas brīnumiem. Atklāj šeit: https://www.lietuvoskurortai.lt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
