Krievijas īstenotā Krimas aneksijas Ukrainā 2014. gadā kalpoja par trauksmes signālu Baltkrievijai, un tās pašpasludinātais prezidents Aleksandrs Lukašenko arvien biežāk centās norobežoties no Krievijas. Tomēr 2020. gadā viltotie prezidenta vēlēšanu rezultāti, kas izraisīja plašus protestus Baltkrievijā un pret kurām Lukašenko vērsās ar vardarbīgām represijām, situāciju krasi mainījušas – Baltkrievijas iespējas pretoties tālākai politiskai integrācijai ar Krieviju ir strauji samazinājušās, “DelfiTV” raidījumā “Komandcentrs” pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes loceklis un pētnieks Mārcis Balodis.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Abonē un lasi vairāk:

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit