Plašu rezonansi un kritiku pasaulē pagājušā gada pēdējās dienās raisīja vairāku Krievijas tiesu lēmumi likvidēt valstī pazīstamāko cilvēktiesību organizāciju "Memoriāls", vainojot to "ārvalstu aģenta" darbībā. Kādēļ šis lēmums bija tik pārsteidzošs un ko no tā var secinār par situāciju kaimiņvalstī - par to Andris Auzāns 6. janvārī raidījumā "Spried ar Delfi" runāja ar "Delfi" Ārzemju ziņu nodaļas redaktoru Ansi Īvānu un vēsturnieku Kasparu Zelli.

Krievijas Augstākā tiesa 28. decembrī lēma likvidēt valstī ievērojamāko joprojām darbojošos cilvēktiesību organizāciju "Starptautiskais Memoriāls". Ar prasību par likvidāciju tiesā bija vērsusies Ģenerālprokuratūra, kura savu prasību pamatoja ar likuma pa "ārvalstu aģentiem" pārkāpumiem, kurus vairākkārt esot pieļāvis "Memoriāls".

"Memoriāls" dokumentē komunistiskā režīma noziegumus un simbolizē Krievijas demokratizācijas procesu pēc PSRS sabrukuma. Savukārt Maskavas pilsētas tiesa dienu vēlāk lēma par "Starptautiskā Memoriāla" atzara cilvēktiesību centra "Memoriāls" likvidāciju. Tas cīnījās par politieslodzīto, migrantu un citu novārtā pamesto grupu tiesībām un pievērsa sabiedrības uzmanību pārkāpumiem, sevišķi Ziemeļkaukāzā. Centrs sastādījis arī politieslodzīto sarakstu, kurā iekļauts Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs. Šis organizācijas atzars tika apsūdzēts līdzīgos pārkāpumos - "ārvalstu aģentu" likuma prasību neievērošanā, kā arī "terorisma un ekstrēmisma attaisnošanā".

Par spīti arvien asākajai valdošās varas rīcībai pret opozicionāriem, "Memoriāla" likvidācija tiek uztverta ka kaut kas ārkārtējs, par ko tikai pirms dažiem gadiem neviens nebūtu spējis pat iedomāties. Organizācijas atbalstītāji norāda, ka "Memoriāla" slēgšana iezīmē 30 gadus pēc PSRS sabrukuma ilgušā Krievijas demokratizācijas procesa beigas.

Organizācijas pārstāvji Krievijas tiesas lēmumu apstrīdēja arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), kas jau tajā pašā dienā pieprasīja Krievijai apturētu abu spriedumu izpildi. ECT norādīja, ka organizāciju likvidācija var notikt vienīgi pēc tam, kad būs pieņemts spriedums lietā par Krievijas "ārvalstu aģentu" likumu. Sūdzību par šo likumu ECT 2013. gadā iesniedza "Starptautiskais Memoriāls", cilvēktiesību centrs "Memoriāls" un vairākas citas nevalstiskās organizācijas.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!