Pēc nedēļu ilgušā pamiera Izraēla un grupējums "Hamās" atsākuši uzbrukumus. Par pamieru, ķīlnieku atbrīvošanu, citu valstu interesēm un iesaisti, kā arī turpmākajiem notikumu attīstības scenārijiem un ietekmi uz globālajām norisēm pirmdien, 4. decembrī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāju Sintiju Broku un politologu Andi Kudoru.

Kā vēstīts, Izraēlas armija naktī uz svētdienu turpināja bombardēt Gazas joslu, bet no palestīniešu anklāva uz Telavivu izšautas raķetes.

Piektdien Izraēlas armija paziņoja, ka pēc pamiera beigām atsākusi kaujas Gazas joslā.

""Hamās" pārkāpa operatīvo pauzi un turklāt apšaudīja Izraēlas teritoriju," paziņoja Izraēlas armija. "Izraēlas Aizsardzības spēki ir atsākuši kaujas pret "Hamās" teroristisko organizāciju Gazas joslā."

Piektdienas rītā beidzās Izraēlas un grupējuma "Hamās" pagaidu pamiers, un neviena no pusēm, ne starpniece Katara nepaziņoja par tā pagarināšanu.

Kaujas tika pārtrauktas 24. novembrī. Sākotnēji pamiers ilga četras dienas, bet pēc tam ar Kataras un citas starpnieces Ēģiptes palīdzību tika pagarināts par vairākām dienām.

Nedēļu ilgā pamiera laikā "Hamās" un citi kaujinieki Gazas joslā atbrīvoja vairāk nekā 100 ķīlnieku, no kuriem lielākā daļa bija izraēlieši, apmaiņā pret 240 palestīniešu atbrīvošanu no Izraēlas cietumiem. Gandrīz visi atbrīvotie bija sievietes un bērni.

Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!