ASV 5. martā notika "Lielās otrdienas" balsojums, kad gan republikāņi, gan demokrāti rīko priekšvēlēšanas lielā skaitā štatu. Ar ko "Lielā otrdiena" ir svarīga, kas zināms par balsojuma rezultātiem, kā norit partiju iekšējās cīņas par nomināciju ASV prezidenta vēlēšanām, cik sīva un spraiga būs vēlēšanu cīņa turpmākos 8 mēnešus līdz vēlēšanām, un kā vēlēšanu iznākums var ietekmēt Eiropu un Latviju, par to trešdien, 6. martā raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja ekspertus, kas raidījumam pieslēgsies tiešraidē no ASV – Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieku Mārtiņu Varguli un Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru un Hārvarda Universitātes viespētnieku Māri Andžānu.
Kā ziņots, "Lielā otrdiena" tiek uzskatīta par svarīgu pavērsiena punktu priekšvēlēšanu kampaņā, lai gan šogad nedz demokrātu faktiski vienīgajam pretendentam uz startu prezidenta vēlēšanās – pašreizējam Baltā nama saimniekam Džo Baidenam –, nedz republikāņu pretendentam Donaldam Trampam nenākas bažīties par nopietnu konkurenci.
"Lielā otrdiena" faktiski ir pēdējā iespēja vienīgajai vēl atlikušajai vērā ņemamajai Trampa sāncensei Nikijai Heilijai pierādīt, ka viņa patiesi ir konkurētspējīga alternatīva bijušajam prezidentam.
"Lielajā otrdienā" republikāņu priekšvēlēšanas notiks 15 pavalstīs, bet demokrātu priekšvēlēšanas 16 štatos un teritorijās.
"Lielajā otrdienā" tiks sadalīta vairāk nekā trešdaļa delegātu balsu gan demokrātu, gan republikāņu nacionālajos konventos.
Līdz šim Baidens nav zaudējis nevienā no priekšvēlēšanām, kamēr Tramps tikko cietis savu vienīgo sakāvi Kolumbijas apgabalā, kam no republikāņu viedokļa nacionālā mērogā gan nav nekādas nozīmes, jo tas nekādā ziņā neatspoguļo vispārējo partijas vēlētāju noskaņojumu.
Otrdien abu partiju priekšvēlēšanas notiks Alabamā, Arkanzasā, Jūtā, Kalifornijā, Kolorādo, Meinā, Masačūsetsā, Minesotā, Ziemeļkarolīnā, Oklahomā, Tenesī, Teksasā, Vērmontā un Virdžīnijā.
Aļaskā notiks tikai republikāņu priekšvēlēšanas, kamēr cīņa par demokrātu delegātu balsīm norisināsies ASV Samoa. Otrdien noslēgsies arī pa pastu notiekošā balsošana Aiovas demokrātu priekšvēlēšanās.
Trampam, lai nodrošinātu nominēšanu startam novembrī gaidāmajās prezidenta vēlēšanās, nepieciešamas vismaz 1215 no 2429 republikāņu konventa delegātu balsīm, kamēr Baidenam jāiegūst vismaz 1968 no 3934 demokrātu delegātu balsīm.
Līdz šim Tramps nodrošinājis 247 delegātu balsis, kamēr viņa sāncense Heilija – 43.
Trampam ir izredzes pievienot vēl 29 delegātu balsis pirmdien notiekošajās vēlētāju priekšvēlēšanu sapulcēs Ziemeļdakotā. Lai nodrošinātu sev visus 29 pavalsts delegātus, pretendentam priekšvēlēšanās jāizcīna vismaz 60% balsu. 2016. un 2020. gada priekšvēlēšanās par Trampu šajā štatā nobalsoja attiecīgi 63% un 65% republikāņu vēlētāju.
Savukārt Baidens, kuram sāncenšu nav, līdz šim nodrošinājis 206 delegātus.
"Lielajā otrdienā" kopumā norisināsies cīņa par 854 republikāņu delegātiem un par 1420 demokrātu delegātiem.
Tāpēc cīņa ar "Lielo otrdienu" vēl nenoslēgsies un abu konkurējošo partiju pretendenti šo maģisko robežu teorētiski varētu sasniegt 12. vai 19. martā.
Taču neskatoties uz to, priekšvēlēšanas turpināsies vēl līdz jūnija sākumam.
Republikāņu konvents notiks jūlijā, bet demokrātu konvents – augustā.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
