"Mēs nez kāpēc gaidām 1. oktobri, lai varētu daudzmaz mierīgi aizpeldēt līdz ūdenskritumam un tad visi kopīgi krist lejā," ar šādu kritiku valdības darbam no saraksta "APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" uz premjerministra amatu kandidē uzņēmējs Uldis Pīlēns. Vēlēšanu raidījumu ciklā apvienības pārstāvji neskopojas ar kritiku par līdzšinējās valdības rīcību krīzes apstākļos, tostarp pašreizējais Rīgas vicemērs Edvards Smiltēns administratīvi teritoriālo reformu nodēvē par "pilnīgu mēslu", bet tās virzītājus – par "karikatūru".

Lai gan tieši šādā sastāvā apvienība startē pirmo reizi, tajā ir virkne cilvēku, kam ir raiba politiskā pieredze. Smiltēns, kurš iepriekš bijis "Vienotības" dibinātāju vidū, pēc tam veidojis "Latvijas Reģionu apvienību", bet Rīgas domē iekļuvis no kopīga saraksta ar Nacionālo apvienību, uzsver, ka šī apvienība esot "uz palikšanu", un tās galvenais mērķis esot politikā ieviest jaunus talantus un profesionāļus, jo pašreizējā Saeimā esot pārāk daudz nekompetentu cilvēku. Kā piemēru viņš minēja situāciju, kad "veikala vadītājs var kļūt par ministru", gan nenosaucot ministri vārdā.

Pīlēns agrāk bijis "Tautas partijas" valdē, taču šobrīd partijās nestājas, kaut arī pats un viņa ģimene ir dāsni "Liepājas partijas" ziedotāji. Uzņēmējs skaidro, ka temps, kas nepieciešams šobrīd, prasa izpildvarā pietiekami efektīvu un pieredzējušu rīcību, kādas pašreizējā valdībā pietrūkst, bet viņam – padodas. Tāpēc arī nolēmis kandidēt uz premjerministra amatu.

"Tas, kas ir mans uzdevums – pulcēt līdzīgi domājošus profesionāļus, kuri arī negrib stāties partijās. Bet tieši profesionāļu trūkums ir novedis pie tā demokrātijas transformācijas tādā veidā, ka, uznākot grūtiem laikiem, profesionālā politika nevar tikt galā ar krīzes menedžmenta jeb vadības situācijām. Pretējā gadījumā mēs jau šobrīd risinātu jautājumus par enerģētiku un pabalstiem," raidījumā klāstīja Pīlēns.

Viņš kritzēja, ka pašreiz valdība rīkojas pārāk lēni, fokusējoties vienīgi uz atbalstu iedzīvotājiem. "Mēs nez kāpēc gaidām 1. oktobri, lai varētu daudzmaz mierīgi aizpeldēt līdz ūdenskritumam un tad visi kopīgi krist lejā. Lēmumi tiek pieņemti neefektīvi un, pats galvenais, lēni," uzskata Pīlēns. "Apvienotais saraksts" darīšot visu iespējamo, lai atbalstītu arī uzņēmējus un cilvēki nenonāktu bezdarbniekos, un tas esot jādara nekavējoties, jo "vēsturē tāda inflācija un problēmu kopums nav bijis kopš 90.gada."

Skarbu kritiku deputāta amata kandidāti veltīja arī administratīvi teritoriālajai reformai, kuru Smiltēns nodēvēja par "pilnīgu mēslu", un pauda apņēmību to pārskatīt, ieviešot reģionālas pārvaldes līmeni starp valdību un pašvaldībām.

Nepatīkamus jautājumus par atsevišķu partijas sponsoru un biedru reputācijas problēmām Pīlēns un Smiltēns atvairīja ar aizbildinājumu, ka tās esot vai nu izrautas no konteksta, vai arī fantāzijas, baumas, un "netīras politiskās spēles". Tomēr 13. Saeimas deputātam Edgaram Tavaram, kurš ievēlēts no Zaļo un zemnieku savienības saraksta un šobrīd ir "Apvienotajā sarakstā" ietilpstošo partiju apvienības līdzpriekšsēdētājs un saraksta līderis Zemgales vēlēšanu apgabalā, raidījumā nācās taisnoties par saviem izteikumiem pērn februārī, kurā viņš sarunā ar mūziķi Andri Kiviču piekrita, ka Covid-19 ierobežojumi "atbilst genocīda kritērijiem".

Raidījumā politiķi ieskicēja arī potenciālos sadarbības partnerus, un kā pirmos, ar kuriem varētu sākt sarunu par sadarbību, minēja Nacionālo apvienību, ar kuru esot kopīgas vērtības. Aiz "sarkanās līnijas" būtu "Saskaņa", "Latvijas krievu savienība", Aldis Gobzems un Aleksejs Rosļikovs, jo tie ir prokremliski projekti, kuri strādā Krievijas interesēs, sacīja Smiltēns.

Piedāvājam noskatīties raidījuma spilgtākās epizodes:

Pīlēns, kurš uz Saeimas deputāta amatu nekandidē, atteicās atklāt, vai jelkādi iesaistīsies "Apvienotā saraksta" darbā pēc vēlēšanām, ja neizdosies kļūt par premjeru – esot vispirms jāsagaida vēlēšanas.

Tavars piekrita Latvijas Zaļās partijas valdes locekļa Pētera Dimanta pavasarī teiktajam, ka Aivars Lembergs kopumā ir solīds vīrs, tomēr problēmas, kādēļ ar viņu vairs nesadarbosies, esot citas. Kopš Lembergu februārī atbrīvoja no apcietinājuma, Tavars ar viņu esot ticies trīs reizes, un šajās reizēs esot nācies klausīties, ka ukraiņi paši pie visa vainīgi.

Jautāts, kādēļ premjera amatam netiek virzīts tajā jau iepriekš strādājušais Māris Kučinskis, Smiltēns skaidroja, ka, vienošanās par Pīlēna virzīšanu panākta apvienības iekšienē diskutējot par grūtībām, kas Latviju sagaida tuvākajos gados.

"Latvijas Krievu savienība", Ainārs Šlesers, Aldis Gobzems – "sarkanās līnijas", ar ko noteikti nesadarbosies ieskicēja Smiltēns, sakidrojot, ka šie spēki esot prokremliski.

Jautāts, kādēļ Pīlēns un viņa ģimenes locekļi dāsni ziedojuši naudu Liepājas partijai, bet nav tajā iestājies, tā vietā veidojot "bezpartejisku profesionāļu biedrību", pats kandidāts plaši skaidroja savu motivāciju iesaistīties politikā, kurā izšķirošais esot bijis Krievijas iebrukums Ukrainā, bet skaidru atbildi par nevēlēšanos tikt pie Liepājas partijas "biedra kartes" nesniedza.

Smiltēns apgalvoja, ka bijušo Nacionālo bruņoto spēku pulkvedi Igoru Rajevu savās rindās iesaistīt gribējusi gan "Jaunā Vienotība", gan "Attīstībai/Par!", bet viņš šiem spēkiem "iedevis kurvīti". Ar to viņš arī skaidroja "nomelnošanu" pret Rajevu, kurš tagad ir "Apvienotā saraksta" aizsardzības ministra amata kandidāts. Kā nomelnošanu Smiltēns interpretēja publiski atkārtoti izskanējušo informāciju, ka no dienesta armijā Rajevam savulaik nācās aiziet dēļ tā, ka viņam nebija augstākā līmeņa pielaides valsts noslēpumam.

Tavars, strādājot opozīcijā, bieži kritizējis valdības lēmumus par Covid-19 ierobežojumiem. Kādā intervijā Andrim Kivičam 2021. gada feburārī Tavars pēc atkārtotas jautājuma uzdošanas Kivičam piekritis, ka šie ierobežojumi atbilst genocīda pazīmēm. Intervijā "DelfiTV" viņš gan pie šīs pozīcijas vairs nepieturējās, skaidrojot, ka ierobežojumi bijuši nepareizi, bet genocīds tas gluži neesot. Ja saslimstība ar Covid-19 turpinās augt, "Apvienotais saraksts" esot gatavs sekot Zviedrijas piemēram ierobežojumu jomā.

Smiltēns iepriekš Saeimas deputāta amatā atbalstījis referenduma sarīkošanai nepieciešamo parakstu sliekšņa paaugstināšanu. Tagad "Apvienotais saraksts" sola to atkal samazināt. Viedokļa maiņu Smiltēns skaidroja ar to, ka situācija esot mainījusies, un šāds solis esot svarīgs demokrātijas nosargāšanas vārdā, lai vara atkal nonāktu tuvāk cilvēkiem. Tas arī esot jāskata kontekstā ar "Apvienotā saraksta" piedāvājumu reformēt vēlēšanu sistēmu, pusi Saeimas deputātu ievēlot vienmandāta apgabalos.

Pīlēns skaidroja, ka, gatavojoties krīzei, vajagot apturēt investīciju projektus. Kā pirmo piemēru viņš piesauca Liepājas cietumu, bet pēc papildus tirdīšanas, atzina, ka arī koncertzāli Rīgā vajagot projektēt, bet diez vai tagad celt.

Smiltēns sūrojās, ka Ukrainas bēgļu uzņemšana uzgrūsta uz pašvaldību pleciem, turklāt, pārdalot nodokļu ieņēmumus, to budžeti "nodīrāti par 400 miljoniem eiro".

"Apvienotais saraksts" 13. Saeimas veikto Administratīvi teritoriālo reformu neuzskata par pareizi īstenotu. Atpakaļ vecajās robežās jaunos novadus kandidāti gan neplāno "sašķaidīt", tā vietā viņi solīja ieviest otrā līmeņa reģionālās pašvaldības un pārdalīt valsts un pašvaldību funkcijas.

Kā pirmos potenciālos sadarbības partnerus pēc vēlēšanām Pīlēns nosauca Nacionālo apvienību, ar kuru vērtības esot tuvas, bet kurai trūkstot menedžmenta kapacitātes. Sarunu partneris viņa ieskatā esot arī "Jaunā Vienotība". Tikmēr "Saskaņas" kandidāta Maira Brieža izteikumi par Ukrainā notiekošo liecinot, ka ar "Saskaņu" gan nevar sadarboties, par spīti tās februārī paustajam kara nosodījumam. Tikmēr Tavars kritizēja partiju "Progresīvie", kuri tagad "tetovējot auseklīšus uz intīmām vietām", lai pierādītu savu rietumniecisko nostāju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!