"Neesam nekādi Krievijas federācijas advokāti vai prokurori, priekš kam mums visu raidījumu runāt par ārpolitiku?" tā raidījumā "Nākamais, lūdzu!" jautāts par to kādēļ "Latvijas Krievu savienība" (LKS) tā arī nav skaidri nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā, teica partijas līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs. Viņš un pārējie LKS saraksta līderi raidījumā skaidroja, ka esot lojāli Latvijas pilsoņi, bet tas netraucējot kritizēt, viņuprāt, nepareizo valsts rīcību, ar kuru Krievija tiekot lieki "provocēta". Tāpat politiķi precizēja savus priekšlikumus, piemēram, nogaidīt, kad beigsies karš un tad izstāties no NATO, kā arī ieviest "pozitīvās diskriminācijas" sistēmu, lai trešdaļa valsts pārvaldes darbinieku pārstāvētu mazākumtautības.

Mitrofanovs ir Rīgas domes deputāts, LKS līdzpriekšsēdētājs, premjerministra amata kandidāts un saraksta līderis Rīgas vēlēšanu apgabalā. Raidījumā piedalījās arī Djeri, kura ir Rīgas domes deputāte, LKS padomes locekle un kandidāte ar otro kārtas numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā, kā arī Normunds Grostiņš, kurš ir "Centra partijas" pārstāvis, bet kandidē no LKS saraksta ar trešo kārtas numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā. Saraksta numurs šajās vēlēšanās ir 2.

"Mēs esam viennozīmīgi pret karu," uzstāja Djeri, jautāta, kādēļ LKS nav nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā. Viņas ieskatā, lielākām valstīm vajadzētu savākties konferencē un risināt jautājumu par mieru, kamēr mums iekšēji jārisina ekonomiskās problēmas. Pēc precizējoša jautājuma, vai Krievija ir uzskatāma par agresoru, viņa no atbildes izvairījās.

Arī partijas līderis Mitrofanovs atzina, ka šajā karā "ir agresors, ir upuris", bet atteicās tos nosaukt vārdos. "Kurš ir šāvis pirmais? Protams, Krievijas puse. Bet kurš ir vainīgs, ka vispār tik saasinājās attiecības starp Rietumiem un Krieviju? Protams, ka Rietumu pasaule ir vainīga, jo tai ir vairāk resursu. Pirms kara sākuma bija sarunas starp Krievijas un ASV valdību. Amerikāņi ļoti labi zināja par visiem šausmīgajiem plāniem. Mēs nevarējām noticēt, bet viņi jau zināja par to, un viņi varēja toreiz apturēt. Vienkārši bija jāpaņem Ukrainu zem sava spārna, teikt, ka mēs karosim Ukrainas pusē. Tas visu atrisinātu. Bet viņi ir nodevuši Ukrainas intereses," savu domu gaitu atstāstīja Mitrofanovs.

Djeri arī apstiprināja, ka viņas ieskatā Latvijai vajagot izstāties no NATO, jo mēs pārāk daudz naudas tērējot aizsardzībai. Mitrofanovs gan papildināja, ka šis jautājums tagad kara apstākļos neesot aktuāls, bet pēc kara beigām gan to vajadzētu darīt.

Raidījuma noslēgumā, runājot par sadarbības partneriem pēc vēlēšanām, Djeri solīja sadarboties ar tām partijām, kuru programmas saskan ar LKS programmu, bet "sarkano līniju" neesot. Mitrofanovs skaidroja, ka demogrāfijas problēmu risināšanā varētu sadarboties arī ar Nacionālo apvienību, bet Grostiņš piebilda: "Es ar Raivi Dzintaru, pagaidām vismaz, esmu uz 'tu' bijis kādu laiku. Ļoti reti mēs tiekamies, varbūt arī vairs neesam uz 'tu', bet katrā ziņā nav tādu problēmu, ka mēs nevarētu Saeimā atrisināt tautas labā kaut ko kopā."

Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu:

LKS nepretendē pārstāvēt visus Latvijas krievus, tikai tos, kuriem krieviskā identitāte ir ļoti būtiska, svarīgāka par citām ideoloģiskajām šķautnēm, skaidroja Mitrofanovs.

Mitrofanovs nekautrējās vilkt paralēles starp LKS konkurentu "Saskaņas" kādreizējo līderi Nilu Ušakovu un Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, sakot, ka pirms 15-17 gadiem Krievijas federācija bijusi veiksmes stāsts, jo tās ekonomika ļoti strauji attīstījusies, tādēļ cilvēkiem, kas skatījās Krievijas TV radies secinājums, ka vajag vienu līderi, kas attīstību nodrošina. Mitrofanovs atzinās, ka pats arī savulaik šādas cerības uz Ušakovu licis.

Grostiņš pauda pārliecību, ka pareizais paraugs, kādu attieksmi pret Krieviju ievērot ārpolitikā esot Ungārija: "Mēs pasliktinam savu drošību, nostājoties vienā pusē. Sankciju jautājumā ir jāprasa izņēmumi kā to dara Ungārija.". Mitrofanovs piebalsoja ar atziņu, ka vismaz uz kādu laiku būtu jāturpina iepirkt Krievijas dabasgāze, lai neciestu iedzīvotāji.

Kopumā Latvijas valdība "provocējot Krieviju". "Mēs vēl nezinām, uz ko, bet ne uz ko labu," pauda Djeri. Mitrofanovs mudināja biežāk paklusēt, lai Krievijas propagandai nenodoršinātu argumentus, ka Latvijā valda nacisms un fašisms.

Par solījumu atcelt Krievijas televīzijas kanālu aizliegumu, Mitrofanovs skaidrojās, ka, ja runa ir par propagandu, tad jāvērtē katrs kanāls atsevišķi, bet izklaides un bērniem domāto saturu gan esot jāatļauj.

Jautāti, ko tieši plāno darīt ar pašu izveidoto nu jau gāztā "Uzvaras pieminekļa" trīsdimensiju modeli, LKS līderi skaidroja, ka grib piedāvāt cilvēkiem pašiem ar 3D printeriem veidot savu pieminekļa modeli. Grostiņš arī palepojās, ka studiju gados "pilnīgi brīvprātīgi, neviens mani tur nedzina" esot piedalījies pieminekļa celšanā.

LKS līderi kopumā sevi uzskata par lojāliem Latvijas pilsoņiem, lojalitāti skaidrojot kā esošo likumu pildīšanu. Demokrātija gan paredz arī viedokļu dažādību, un viņi pārstāvot opozīciju.

Jautāti par Zemgales saraksta līdera Andreja Pagora sociālajos tīklos publicēto apsveikumu Krievijā svinētajā "gaisa desantnieku dienā", Mitrofanovs skaidroja, ka tas esot bijis domāts tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kas savulaik dienējuši padomju armijā, nevis kā pašreizējās Krievijas armijas atbalsts. Savukārt uz norādi, ka šajā attēlā redzama arī Georga lenta, viņš pauda pārliecību, ka partijas biedrs šādu attēlu publicējis aiz neuzmanības, jo LKS kopš 24. februāra Georga lentas vairs neizmantojot.

Djeri savukārt lepojās, ka esot izpildījusi pirms Rīgas Domes vēlēšanām doto solījumu parūpēties par Rīgas Zoodārza nīlzirgiem – viņa esot tikusies ar Zoodārza vadību un vienojusies, ka nīlzirgi braukšot dzīvot uz kādas citas Eiropas valsts zoodārzu, bet uz Rīgu viņu vietā braukšot pigmejnīlzirgi, kuriem Rīgas krātiņa izmēri esot piemērotāki.

Kaut nesen no LKS izstājās viens no tās vecbiedriem un Rīgas domes deputāts Jakovs Pliners, Mitrofanovs noliedza, ka Pliners partijā būtu ticis diskriminēts vecuma vai tautības dēļ. Kolēģim neesot bijuši pieņemami LKS plāni atstāt viņu kā frakcijas vadītāju Rīgas domē.

Partija arī iestājas pret obligātā militārā dienesta atjaunošanu. Mitrofanovs šo nostāju pamatoja ar pieredzi padomju armijā, kas esot bijuši "divi pazaudēti gadi".

Uz jautājumu, cik izmaksātu LKS dāsnie solījumi, piemēram, celt minimālo algu, bērnu pabalstus, samazināt PVN, Grostiņš attrauca, ka arī Krišjānis Kariņš nezinot, cik izmaksā valdības darbi.

Mitrofanovs aicināja ieviest Latvijā "pozitīvās diskriminācijas" sistēmu, lai vismaz 37% valsts pārvaldes darbinieku būtu mazākumtautību pārstāvji.

LKS arī uzskata, ka tā esot ļoti tuvu iekļūšanai Saeimā vēlētāju atbalsts tai esot lielāks, nekā uzrāda socioloģiskās aptaujas, jo esot cilvēki, kuri nevēloties to atklāt.

Raidījuma epizodes ir pieejamas arī Apple un Spotify podkāstos!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit