Foto: DELFI

Ekspremjera Induļa Emša brīdinājuma zvans Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam par iespējamu kriminālprocesu nav viennozīmīgi vērtējams. Tā raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" ceturtdien uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš arī deva ieskatu par līdz šim paveikto, tostarp komentējot negaidīto tikšanos ar Aināru Šleseru Dubaijā, kā arī precizējot, kad sabiedrībai darīs zināmus savus plānus par kandidēšanu uz otro amata termiņu.

Skaidrojot līdzšinējā termiņa augstākos un zemākos punktus, Vējonis sacīja, ka lepojas ar to, kā Latvija spējusi stiprināt sadarbību ar ārvalstu partneriem, bet nepriecājās par to, ka, esot Valsts prezidenta amatā, nācies arī "iekrist uz savu labestību".

"Par ko varbūt nav liels prieks – es, būdams labticīgs cilvēks, esmu piekritis uz kaut kādām lietām, un tas pēc tam zināmā mērā sabiedrībā ir dažādi traktēts. Zini kā, es esmu iekritis uz savu labestību. Piemēram, kad biju Apvienoto Arābu Emirātos, piekritu satikties ar šeihiem. Tas, protams, ir prezidenta uzdevums tikties ar potenciāliem investoriem. Viens no maniem uzdevumiem ir uzrunāt cilvēkus, lai tie investētu Latvijā. Un tu atnāc, un... jā, nu, ir," pērnā gada tikšanos Dubaijā, kurā piedalījās arī viena no galvenajām "oligarhu sarunu" iesaistītājām personām – Ainārs Šlesers – , raksturoja prezidents.

"Man nav kauns par to, ka es tiekos ar cilvēkiem, bet tas, kādā veidā tas tika šeit Latvijā atspoguļots, protams, man tas bija nepatīkami," viņš precizēja.

'Pilsētā visu ko runā'

Savukārt, komentējot, kā, viņaprāt, vērtējams bijušā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjerministra Induļa Emša brīdinājuma zvans Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam par iespējamu kriminālprocesu, prezidents skaidru nostāju nepauda, vien bilda, ka, viņaprāt, esot būtiski, kā tieši Emsis informāciju ieguvis. Prezidents uzsvēra, ka viņam kā prezidentam nav jāzina visas ap šo lietu saistītās detaļas, jo tā esot drošības iestāžu atbildība.

"Mums valstī ir princips, ka tu zini to informāciju, kas tev ir jāzina. Prezidentam neapšaubāmi ir visvairāk jāzina. Tāpat es pieļauju, ka paliek informācijas bloki, ko prezidents var nezināt," sacīja Vējonis, atklādams, ka pagaidām visas šīs Askolda Kļaviņa izmeklēšanas lietas detaļas nezina.

"Kā es varu zināt, viņi jau paši veic izmeklēšanu, tas ir viņu operatīvais darbs, – gan KNAB, gan SAB, kas ar šādām lietām nodarbojas. Dienesti strādā autonomi," komentēja Vējonis, piebilzdams, ka, "ja kādam cilvēkam ir kaut kāda šī slepenā informācija pieejama, un tad par to kādu informē, tad tāda situācija nedrīkstētu būt. Jautājums, vai šī informācija ir bijusi."

"Mums, ja pastaigā, ir dažādas vietas pilsētā. Labi, es kā prezidents šādas vietas neapmeklēju. Bet, ja pastaigā pa dažādām vietām pilsētā, tur ļoti daudz dažādas informācijas var dzirdēt. Protams, tad ir jautājums, kā šādās vietās tā informācija nonāk. Ir jautājums, no kurienes šāda informācija ir iegūta, ja tā ir patiesa informācija. Kā jau es teicu, pilsētā dažādas vietās visu ko runā, un ja tu tālāk ar šo informāciju dalies, tad tas ir pavisam savādāk. Es gaidu, ko dienesti teiks," sacīja prezidents.

Atbildot uz Dombura piebildi, ka Prokuratūras likumā ir teikts, ka ģenerālprokuroram ir jāziņo Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru kabinetam par atklātiem būtiskiem likuma pārkāpumiem, kam ir valstiska nozīme, un, ņemot vērā šo likumu, kāpēc tad Vējonis nav labāk informēts, viņš atbildēja: "Protams, ka ģenerālprokurors informē, ka ir tāda lieta attiecībā pret kādu cilvēku un viss. Tā jau ir operatīvā lieta, neviens jau neinformē precīzi par kādiem jautājumiem. Tā jau būtu tieša iejaukšanās. Ir jāuzticas prokuroram un izmeklētājiem."

Nākamais termiņš

Jautāts par kandidēšanu uz otro termiņu – nākamajiem četriem gadiem –, Valsts prezidents Raimonds Vējonis atbildēja, ka vēl pāragri par to runāt.

"Zini, Dombur, nevarēšu pateikt. Es jau teicu, pašlaik tas tiešām nav manas darba kārtības jautājums," sacīja Vējonis. Viņš arī teica, ka, ja atbilstoši procedūrai, atbildi uz šo jautājumu būtu jāsniedz vien nākamā gada pavasarī, taču, visdrīzāk, tas notiks nākamā gada sākumā.

"Man pašlaik primārais uzstādījums – tomēr mums ir vēlēšanas, kur ir ļoti būtiski cilvēkiem aktīvi piedalīties, izdarot savas izvēles par vienu vai otru partiju. Mans aicinājums būtu vērtēt cilvēkus un partijas pēc reālajiem darbiem," uzsvēra prezidents.

Pilns intervijas ieraksts pieejams šeit.

Raimonds Vējonis, nomainot savu priekšteci Andri Bērziņu, prezidenta amatā tika ievēlēts 2015. gada 3. jūnijā, bet oficiāli pienākumus sāka pildīt 8. jūlijā.

"Zaļo un zemnieku savienība" savu virzīto kandidātu tolaik pieteica kā pirmo "zaļo" prezidentu Eiropā. Šis uzstādījums arī šodien atrodams valsts vadītāja mājaslapā, un tam seko paskaidrojums, ka tādēļ arī vides un klimatu pārmaiņu jautājums ir viena no viņa dienaskārtības prioritātēm.

Pirms nonākšanas prezidenta krēslā Vējonis pusotru gadu vadīja Aizsardzības ministriju, taču līdz tam visu savu profesionālo mūžu bija saistīts ar vides jautājumiem un ieņēma dažādus amatus – no bioloģijas skolotāja līdz pat ilggadējam vides ministram.

Stājoties amatā, Vējonis uzsvēra, ka viena no viņa galvenajām prioritātēm būs valsts drošība. Tāpat prezidents apņēmās veicināt visu Latvijā dzīvojošo tautu mierīgu sadzīvošanu.

Trīs prezidenta amatā aizvadītājos gados Vējonis ne reizi vien izpelnījies sabiedrības kritiku, tostarp par angļu valodas zināšanām un spēju uzstāties publiski, par nepārdomātu pozēšanu itāļu modes žurnālā, par braucienu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kura laikā prezidents sēdās pie viena galda ar Aināru Šleseru, un citiem notikumiem. Taču jāatzīmē, ka prezidenta darbību pozitīvi vērtē vairāk nekā 60% Latvijas iedzīvotāju, vēsta pērnā gada nogalē publicētie sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujas dati.

Prezidentūras laikā Vējonis nācis klajā ar sešām likumdošanas iniciatīvām. Nesenākā no tām ir pērnā gada likumprojekts, kas paredzēja izbeigt piešķirt nepilsoņa statusu nepilsoņu bērniem, tā vietā atzīstot viņus par Latvijas pilsoņiem. Saeima šo ieceri noraidīja.

Vējoņa darbu uz laiku ietekmēja veselības problēmas – 2016. gada sākumā valsts vadītājam veica sirds operāciju, kurai sekoja vairākus mēnešus ilga atveseļošanās.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!