Iespēja, ka neraugoties uz centieniem apkarot naudas atmazgāšanu Latvijas bankās, valsts jau nākamā gada sākumā tiks iekļauta Starptautiskās finanšu darījumu grupas jeb FATF "pelēkajā sarakstā", patlaban ir "nekomfortabli augsta". To trešdien intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" atzina Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirzītais Mārtiņš Kazāks.
Raksturojot šāda FATF lēmuma varbūtējās sekas, Kazāks, kurš kopš aizvadītā gada vasaras ieņem Latvijas Bankas padomes locekļa amatu, prognozēja, ka nokļūšana "pelēkajā sarakstā" nozīmētu, ka tautsaimniecības kreditēšana Latvijā būs apgrūtināta arī nākamajā biznesa ciklā. "Šis stāsts nav par to, vai mūs kā valsti iekļauj "pelēkajā sarakstā". Tas nozīmē, ka kreditēšanas nebūs arī nākotnē," viņš teica.
""Burbuļa" laikā, protams, kreditēšana bija pārspīlēta. Mūsu kredītu apmērs pret IKP bija ap 100%, tieši tāpat kā igauņiem. Pēckrīzes laikā Igaunijā kreditēšana nokrita līdz aptuveni 70%, kur arī ir palikusi – kredīti aug apmēram līdzīgi kā IKP. Ja mēs skatāmies uz Latviju, tad no tiem pašiem 100% mēs esam nokrituši jau zem 40% un turpinām krist. Tas nozīmē, ka ekonomikā ir par maz investīciju," uzsvēra potenciālais centrālās bankas prezidents.
Latvijas Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati liecina, ka, neraugoties uz nelielu pieaugumu šā gada 2. ceturksnī, 2019. gada pirmajā pusē banku kredītportfeļa kopējā vērtība sarukusi par aptuveni 0.3 miljardiem eiro jeb 2%. Santa Purgaile, kuru Saeima šā gada oktobrī apstiprināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja amatā, iepriekš "Delfi TV ar Jāni Domburu" skaidroja, ka banku spējas kreditēt tautsaimniecību samazinājušās arī tādēļ, ka pērnā gada februārī par pašlikvidāciju paziņoja "ABLV Bank". Šis process turpinājies visa gada garumā, jo pēc tam, Latvijas institūcijas izvērsa skaļu cīņu pret naudas atmazgāšanu, no bankām strauji aizplūduši noguldījumi.
Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirzītais Kazāks intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" uzsvēra, ka Latvijas institūcijām tuvāko mēnešu laikā ir jāturpina starptautiskajām institūcijām skaidrot, ko valsts jau paveikusi, lai ierobežotu naudas atmazgāšanu. Visu interviju ar Kazāku iespējams noskatīties šeit.
Kopš aizvadītā gada pastiprinātas uzraudzības režīmu Latvijai ir noteikusi arī Eiropas Padomes komiteja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai "Moneyval".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
