Jau tuvākajā laikā jānoslēdzas Valsts vides dienesta organizētajam konkursam, kurā tiek izraudzīts iepakojuma depozīta operators Latvijā. "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijā "Kāda un kam jāveido iepakojuma depozīta sistēma Latvijā?" abu pretendentu – "Depozīta iepakojuma operatora" un "Nulles depozīta" – vadība atklāja, cik daudz iepakojuma pieņemšanas punktus piedāvā izveidot katrs no pretendentiem.

"Depozīta iepakojuma operatora" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis pavēstīja, ka viņa vadītais uzņēmums, kuru izveidojuši Latvijas lielākie alus ražotāji kopā ar "PET Baltija" un "Coca-Cola HBC Latvija", ieviešot iepakojuma depozīta sistēmu, Latvijā plāno izveidot 1500 iepakojuma pieņemšanas vietas, to skaitā 700 iepakojuma pieņemšanas automātus jeb tā dēvētos taromātus.

Savukārt "Nulles depozīta" plāns, kas, saskaņā ar uzņēmuma vadītāja Arņa Salnāja teikto, tapis atbilstoši ģeotelpiskās analīzes datos balstītos matemātiskos aprēķinos, paredz izveidot 1813 iepakojuma pieņemšanas vietas.

Vides konsultatīvās padomes pārstāvis, biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga diskusijā norādīja, ka no vides aizsardzības viedokļa, ļoti svarīgi ir veicināt stikla pudeļu atkārtotu izmantošanu: "Viens no tādiem iemesliem, kāpēc pasaulē vispār veidojas depozīta sistēmas, ir, lai šīs pudeles cirkulētu. Ja tagad mēs viņas lielākoties sasitam stikla konteineros, tad no vides viedokļa noteikti daudz vērtīgāk ir, ja tās tiek atgrieztas atpakaļ."

Sarunās ar mazajiem dzērienu ražotājiem esot dzirdēts, ka viņiem būtu svarīgi, lai depozītsistēmas operators nodrošinātu arī savākto pudeļu skalošanu. "Ja tu esi mazs ražotājs, tev pirkt atsevišķu pudeļu skalošanas iekārtu – tās tomēr ir investīcijas," skaidroja Brizga.

Diskusijā noskaidrojās, ka šobrīd pudeļu skalošanu gatavs piedāvāt viens no pretendentiem – "Nulles depozīts". Savukārt "Depozīta iepakojuma operators" to pagaidām nepiedāvā. "Mēs, savukārt, piedāvājam ļoti precīzu un godīgu šo te pudeļu sadali," pauda "Depozīta iepakojuma operatora" vadītājs Stūrītis, piebilstot, ka pudeļu mazgāšana tomēr nav depozīta operatora pamatfunkcija.

Valsts vides dienests abus pretendentu pieteikumus ir atzinis par atbilstošiem minimālajām prasībām. Galalēmumu par to, kurš pretendents iegūs tiesības Latvijā veidot iepakojuma depozīta sistēmu, kas jāievieš no 2022. gada 1. februāra dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga sola pieņemt līdz šā gada beigām.

Visu "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusiju var noskatīties šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!