Lēmums Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanai piesaistīt privāto partneri, izveidojot uzņēmumu "Tīrīga" bijis pretrunā ar tobrīd saistošajiem pilsētas noteikumiem. To ceturtdien "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijā "Vai Rīgas dome jāatlaiž?" norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP). Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) to nenoliedz, taču apgalvo, ka iepriekš neviena no institūcijām, kura vērtēja iecerēto publiskās privātas partnerības (PPP) projektu, kuru īstenojot tika izveidota "Tīrīga", pret to nav iebildusi.

Iespējas atkritumu apsaimniekošanai galvaspilsētā izmantot PPP dome sāka pētīt jau 2015. gadā, taču pat vēl brīdī, kad šā gada septembrī Konkurences padome piemēroja pagaidu noregulējumu, aizliedzot jaunizveidotajai kopsabiedrībai "Tīrīga" slēgt līgumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, Rīgas dome nebija pieņēmusi atbilstošus saistošos noteikumus. "Saistošie noteikumi, kas bija tobrīd spēkā, vispār neparedzēja PPP. Nekādas zonas tur nav rakstītas. Līdz ar to, tāds ļoti diskutabls ir jautājums, uz kāda tiesiskā pamata "Getliņi" vispār izsludināja šo PPP procedūru," norādīja Pūce.

Saskaņā ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) aprēķiniem, divdesmit gadus ilgā "Tīrīgas" līguma termiņa laikā pašvaldības un tās privāto partneru ieņēmumi no atkritumu apsaimniekošanas varētu sasniegt teju 700 miljonus eiro.

Jāatgādina, ka galvenais arguments, ar ko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pamato nepieciešamību atlaist Rīgas domi, ir tās nespēja pildīt konkrētu likumā noteiktu pašvaldības funkciju, proti, organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā. VARAM uzsver, ka jau kopš 2013. gada pašvaldībai aizrādīts, ka, lai nodrošinātu 2012. gadā pieņemta Satversmes tiesas sprieduma izpildi, tai jāizdod Atkritumu apsaimniekošanas likumam un Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši saistošie noteikumi, un jāslēdz līgums ar jaunu atkritumu apsaimniekotāju caur publisku iepirkumu vai PPP.

Tomēr, neraugoties uz brīdinājumiem, Rīgas dome to līdz pat šī gada rudenim nebija izdarījusi. Attiecīgi, jauni saistošie noteikumi nebija pieņemti arī brīdī, kad pašvaldībai piederošā SIA "Getliņi EKO" pagājušā gada jūlijā izsludināja koncesijas konkursu. Par uzvarētāju tajā tika atzīta SIA "CREB Rīga", kurā apvienojušies divi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēji SIA "Clean R" un SIA "EKO Baltija vide". Pamatojoties uz šī koncesijas konkursa rezultātiem tika izveidota "Tīrīga", kas šovasar jau uzsāka sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līgumu slēgšanu ar iedzīvotājiem, taču šis process tika pārtraukts pēc tam, kad to apturēja Konkurences padome. Īsi pēc Konkurences padomes lēmuma valdība nolēma uz trim mēnešiem izsludināt Rīgā ārkārtas situāciju.

Pūce "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijā norādīja, ka kopš tā laika vairākkārt ticies ar Rīgas domes vadību, taču situāciju, kas izveidojās pēc "Tīrīgas" projekta apturēšanas tā arī nav izdevies atrisināt. VARAM ieskatā, Rīgas dome šo mēnešu laikā tikai formāli pildījusi uzdevumus, kas tai uzdoti valdības rīkojumā par ārkārtas situācijas izsludināšanu. "Tā bija tā pārbaudes stunda Rīgas pašvaldībai un tiešām bija jānoliek pie malas citas lietas, piemēram, to, kas ir vicemērs Rīgas pilsētā," sacīja Pūce.

Burovs nenoliedz kavēšanos ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasībām atbilstošu saistošo noteikumu apstiprināšanu, taču apgalvo, ka tos bija plānots apstiprināt jau vasarā, praktiski vienlaikus ar "Tīrīgas" izveidi. "Viss bija sagatavots," teica Burovs.

"Tad kur bija atbilstošā ministrija – VARAM un CFLA, kas uzrauga PPP? Kāpēc viņi neuzrakstīja: mēs nevaram piekrist, jo jums nav saistošo noteikumu," retoriski vaicāja domes priekšsēdētājs.

Visu "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusiju ar Jura Pūces un Oļega Burova piedalīšanos varat noskatīties šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!